Luminor ekonomikas eksperts: Apstrādes rūpniecību atvēsinās lietus 0
Autors: Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomikas eksperts
Apstrādes rūpniecības pieaugums gada griezumā augustā sasniedza 12.1%, kas ir labākais rezultāts tieši piecu gadu laikā. Uzmanība parasti pamatoti tiek veltīta galvenokārt izlaides datiem, bet šoreiz uzmanību piesaista arī apgrozījums, tā gada pieaugums kopš jūlija palēcies no 4.2% līdz 16.1%. Šis kāpums turklāt ir izteikti saistīts ar iekšējo tirgu un nozarēm, kuru pieprasījumu lielā mērā veido celtniecība.
Metālapstrādes pieaugums par 34.9% gada griezumā ir apbrīnojams, fantastisks skaitlis, ievērojot, cik šī nozare jau ir liela un to, ka tajā nav ļoti izteiktu līderu. Te jāpiebilst, ka pērn augustā ražošanas apjoms bija ļoti mazs, bet arī pret pērnā gada 3.ceturkšņa vidējo rādītāju izlaide kāpusi par ceturtdaļu. Tātad tas nepārprotami ir pieprasījuma virzīts process, acīmredzot visas iespējamās jaudas ir mobilizētas celtniecības tērauda konstrukciju ražošanai.
Sacensība par to, kurš super-gigantiskais iepirkšanās centrs būs lielāks par kuru mega-titānisko iepirkšanās centru, šķiļ dzirkstis metināšanas cehos. Arī straujā attīstība mašīnbūvē acīmredzami palīdz metālapstrādei. Pieaugums par 49.1% auto detaļu ražošanā ir vēl lielāks, protams, bet te ir skaidri redzami iemesli, un tas vairāk piedāvājuma, nevis pieprasījuma izmaiņu virzīts process.
Diemžēl šo notikumu “atšifrējums” ekonomikas ziņās gandrīz neparādās. Ne vienmēr uzņēmumi, kuri ir nozīmīgākie ekonomikas izaugsmei, izpelnās vislielāko uzmanību medijos, jo tiem nav nekādas vēlēšanās būt populāriem. Ļoti laba attīstība notikusi arī iekārtu ražošanā (+21.9%). A metāliem saistītās nozares šogad pārliecinoši aiziet priekšā pārtikas pārstrādei, kopējo pievienoto vērtību salīdzinot.
Panākt šādu izlaides pieaugumu rūpniecībai augustā nepārprotami palīdzējusi veiksme, septembrī datu mozaīka varētu izskatīties ne tik spoži. Augustā ļoti strauji kāpumi mēneša griezumā ir tādās nozarēs kā auto daļas (+17.5%), dzērieni (+11.3%), ķīmija (+10.0%), kaut kas no tā var izrādīties mazas valsts datu līknēm raksturīgie zigzagi. Lielisks gada pieaugums (+10.9%) bijis šogad kopumā diezgan lēni (+3.0% pirmajos astoņos mēnešos) augošajai kokapstrādei. Turklāt nevienā no nozīmīgajām nozarēm, par kurām ir dati, izlaide gada griezumā nav samazinājusies.
Gada pieauguma skaitli ir ietekmējis arī tas, ka pērnais augusts ir īpaši izdevīgs atskaites punkts, septembris tāds nepavisam nav. Cerēt, ka apstrādes rūpniecībā ilgstoši saglabāsies ar divciparu skaitļiem rakstāms pieaugums, būtu viegli optimistiski. Taču nav šaubu, ka attīstība turpināsies, pieprasījuma apstākļi ir ļoti labi, kā rāda apgrozījuma izmaiņas, pasaules ekonomikas dati.
Ir vērts atzīmēt, ka ierīču remontā un uzstādīšanā augustā bija +20.2%, pretstatā vidēji +1.1% šogad, sekojošie mēneši rādīs, vai tas ir sākums noturīgam investīciju kāpumam. Atbilde visdrīzāk būs apstiprinoša.
Rūpniecībā kopumā gada pieaugums septembrī varētu saglabāties augstā līmenī, pateicoties saražotās elektrības apjomam. Tas ir ļoti svarīgi, jo, lai arī enerģētika nav tik nozīmīga eksportētāja kā apstrādes rūpniecība, šajā gadījumā ir notikusi vērienīga importa aizvietošana. Taču tā ir laika apstākļu radīta veiksme, kas neatspoguļo ilglaicīgās tendences.
Turklāt ir apstrādes rūpniecības nozare, kas par lielajiem lietiem nebūt nepriecājas. Pārtikas pārstrādi plūdi neietekmēs, graudu eksporta svārstības to neskar. Taču ir bažas par kokrūpniecības izlaidi šī gada rudenī. Situācija ir diezgan pretrunīga. No vienas puses, strauji aug pieprasījums celtniecībā un mašīnbūvē Latvijā un ārpus tās.
Krasi mainījusies situācija granulu tirgū, ja vēl pērn bija jāsamazina ražošana, jo noliktavas bija pārpildītas, tad šobrīd ārzemju klienti ir gatavi par tām maksāt gandrīz jebkuru cenu. No otras puses, pārmērīgā mitruma dēļ ir apgrūtināta koksnes izvešana no mežiem.
Daudz pievērsts uzmanības ķibelēm lauksaimniecībā, bet notikumi meža nozarē, kuras daļa pievienotajā vērtībā ir daudz lielāka, varētu jūtamāk ietekmēt ekonomiku.
Šobrīd izskatās, ka kokzāģētavas varētu būt spiestas pārciest apmēram pāris nedēļu dīkstāvi, šī notikuma negatīvā ietekme uz kokapstrādes kopējo gada izlaidi varētu būt apmēram 2%. Ja laicīgi nesāksies ziema, situācija var kļūt vēl daudz nepatīkamāka.
