“Luminor Bank” samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 1,4% 0
“Luminor Bank” samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 2024.gada septembrī prognozētajiem 2,2% līdz 1,4%, ceturtdien Latvijas un Baltijas ekonomikas apskata prezentācijā sacīja “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Lietuvai šogad tiek prognozēta IKP izaugsme par 2,5%, bet Igaunijai prognozēts ekonomikas pieaugums par 1%.
Savukārt 2026.gadā, pēc “Luminor Bank” prognozēm, Latvijas IKP augs par 2,9%, Lietuvas – par 2,5%, bet Igaunijas – par 2%.
Inflāciju 2025.gadā Latvijā “Luminor Bank” prognozē 3,3% apmērā, Igaunijā – 5%, bet Lietuvā – 3,6%. Savukārt 2026.gadā Igaunijā prognozēta 3% inflācija, Lietuvā – 2,4%, bet Latvijā – 2,5%.
Bezdarba līmenis Latvijā šogad tiek prognozēts 6,5% līmenī, bet Lietuvā un Igaunijā – 7% apmērā. Savukārt 2026.gadā Latvijā bezdarbs tiek prognozēts 5,8%, Igaunijā – 6%, bet Lietuvā – 6,8%.
Algu kāpumu Latvijā “Luminor Bank” šogad prognozē 6,9% apmērā, Lietuvā – par 9%, bet Igaunijā – par 6%. Savukārt 2026.gadā Latvijā algu kāpums tiek prognozēts par 8,3%, Lietuvā – par 7,5%, bet Igaunijā – par 6%.
Strautiņš prezentācijā norādīja, ka patlaban ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas.
Latvijas ekonomikas stabilitāti pērn lielā mērā nodrošināja straujais atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā, bet šogad tas tādā veidā turpināties vairs nevar, uzsvēra Strautiņš, vienlaikus norādot, lai arī lēnāk nekā pērn, algas turpinās kāpt, palielinoties arī ģimeņu naudas uzkrājumiem.
Viņš atzīmēja, ka Latvijā mājsaimniecību kopējie noguldījumi ir sasnieguši apmēram 11 miljardus eiro. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšanās gan atbrīvos mājsaimniecību finanšu resursus, gan veicinās kreditēšanu. Patēriņa pieaugums varētu sniegt lielāku atbalstu ekonomikai, lai gan ir jūtama piesardzība.
Strautiņš norādīja, ka pērn atkal pieauga izejvielu cenas, piemēram, strauji auga sviesta cena, “pavelkot līdzi” svaigpiena iepirkuma cenu Latvijā un tādējādi paaugstinot visu piena produktu cenas. Kā “pilnīgu neprātu” Strautiņš raksturoja situāciju ar atsevišķu produktu izejvielām tirgū – šokolādes, kakao un pat apelsīnu sulas. Ekstrēmo cenu svārstību dēļ to ietekme uz inflāciju ir jūtama. Pagājušā gada otrajā pusē auga arī gāzes cenas Eiropā.
Šī gada lielais nezināmais ir pakalpojumu cenas, pauda ekonomists. Atšķirībā no preču cenām, kas pērn kopumā gandrīz nemainījās, pakalpojumu cenas auga par 5%. Laikā, kad darbaspēka izmaksas katru gadu kāpj gandrīz par desmito daļu, citu variantu pakalpojuma sniedzējiem nemaz nebija, skaidroja Strautiņš.
“Diemžēl gadu mijā pakalpojumu mēneša inflācija atkal krasi pieauga. Tas rada aizdomas, ka algu kāpums jau atkal varētu pārsniegt prognozes, vismaz privātajā sektorā,” teica Strautiņš.
Pēc “Luminor Bank” prognozēm, patēriņa pieaugums var sniegt lielāku atbalstu ekonomikai, lai gan ir jūtama piesardzība. Pērn patēriņš pieauga tikai par 0,6% pretstatā līdzīgam kritumam 2023.gadā. Tikai gada nogalē algu līmenis attiecībā pret cenām atgriezās tur, kur tas bija pirms straujā cenu lēciena 2022.gadā.
Strautiņš stāstīja, ka šogad pirktspēja turpinās palielināties un par to liecina arī Latvijas mājsaimniecību noguldījumu dinamika, kas īslaicīgi kļuva negatīva lielā inflācijas lēciena kulminācijā 2023.gada sākumā, bet šī gada sākumā kāpums gada izteiksmē sasniedza 9,1%.
“Ir ļoti labi, ka aug uzkrājumi bankās, tas palielina iespējas bankām finansēt uzņēmēju attīstību, taču sabiedrība varētu atļauties tērēt vairāk. Paātrinās arī mājsaimniecību kredītu pieaugums, kas veicina noguldījumu pieaugumu un stimulē patēriņu. Šajā ziņā Latvija gan vēl atpaliek no pārējām Baltijas valstīm,” sacīja Strautiņš.
Tomēr “Luminor Bank” eksperti sagaida, ka patēriņa kāpuma paātrinājums šogad un nākamajā gadā būs ļoti pakāpenisks, jo vispārējā ziņu veidotā emocionālā vide veicina piesardzību.
Lielākā nenoteiktība šogad un nākamgad ir saistīta ar eksportu, atzina Strautiņš. Ekonomists skaidroja, ka, skatoties tikai uz ekonomiskajiem faktoriem, priekšnosacījumi ir diezgan labvēlīgi, taču jāpatur prātā, ka ierastā pasaules kārtība strauji mainās – krass ASV muitas tarifu pieaugums attiecībā pret Eiropu, ja tas notiks, var būt spēcīgs pretsvars labvēlīgajiem faktoriem.
Šogad un nākamgad galvenais ekonomikas pieauguma virzītājspēks būs investīcijas, ko veicinās Eiropas Savienības (ES) fondu apguves paātrinājums, kuru apguves pērn lielā mērā noteica IKP samazinājumu. “Luminor Bank” sagaida, ka papildu ieguldījumi šī iemesla dēļ 2025. un 2026.gadā būs apmēram par pusmiljardu eiro lielāki nekā pērn.
Lai arī pērn kopējā investīciju dinamika neiepriecināja, ir spilgts un ļoti svarīgs izņēmums – apstrādes rūpniecība, uzsvēra ekonomists. Ja kopējie ieguldījumi pamatlīdzekļos faktiskajās cenās auga par 4,7%, tad apstrādes rūpniecībā tie palielinājās par 14,1%, un te investīciju īpatsvars sasniedza augstāko punktu (14,6%) kopš 2011.gada.
Ekonomists informēja, ka ieguldījumu dinamika pēdējos trīs gados visizteiktākā ir bijusi transporta nozarē, kas nodrošina infrastruktūras pakalpojumus pārējām nozarēm. Otrajā vietā ar lielu atrāvienu ir apstrādes rūpniecība. Trešais lielākais investīciju kāpums ir bijis valsts pārvaldē, kas ir lielā mērā saistīts ar ieguldījumiem aizsardzībā.
Pagājušais gads nebija labvēlīgs eksporta nozarēm, sacīja Strautiņš, norādot, ka Latvijas galvenie eksporta tirgi – Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Vācija, kas parasti ir spēcīgi uz kopējā fona -, pērn tādi nebija. Īpaši nelabvēlīga situācija šajos tirgos ir celtniecībā un jo īpaši maza mēroga celtniecībā jeb privātmāju būvē. Taču ar celtniecību saistītās nozares pamazām atgūstas, secināja Strautiņš. Ceturtais ceturksnis bija pat pārsteidzoši labvēlīgs kokrūpniecībai. To pirmkārt nosaka nevis noieta tirgu atgūšanās, bet vietējo ražotāju spēja pielāgoties apstākļiem.
Tāpat ekonomista vērtējumā pagājušais gads bija diezgan labvēlīgs pārtikas ražotājiem. Pērn pārtikas pārstrāde un kokapstrāde veidoja vairāk nekā pusi rūpniecības investīciju, un “Luminor Bank” sagaida, ka tās šādi turpinās dominēt arī nākamgad.
“Diemžēl krīze metālapstrādē un mašīnbūvē pērn bija dziļāka par gaidīto, un tai gals nav redzams. Lielā mērā tas ir saistīts ar grūtībām Eiropas rūpniecībā kopumā, kas cieš no pastiprinātas Trešās pasaules valstu, īpaši Ķīnas, konkurences,” teica Strautiņš.
Ekonomists atzina, ka lielākais nepatīkamais pārsteigums eksportā nesenā pagātnē ir augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta kritums gadu mijā, bet jaunākie dati jau liecina, ka vājuma brīdis tiek pārvarēts. Arī šā gada pirmie dati ir iedrošinoši, kopējais pakalpojumu eksports janvārī gada izteiksmē audzis par 19%. Transporta pakalpojumu eksports ir pieaudzis par 12%, par spīti nebeidzamajai tranzīta krīzei, ceļojumu pakalpojumi auguši par 20%, bet pārējie, galvenokārt informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumi, auguši par 22%. Pakalpojumu eksports atkal uzņemas eksporta lokomotīves lomu, secināja Strautiņš.
Ekonomists skaidroja, ka pēdējie trīs gadi ir iezīmējušies ar pārsteidzošiem kontrastiem Baltijas valstu ekonomikas rādītājos – Lietuva turpināja uzplaukt, Igaunija ieslīga dziļā recesijā, savukārt Latvija svārstījās starp izaugsmes epizodēm un vieglu recesiju.
Strautiņa ieskatā šis periods tuvojas beigām. Igaunijas ekonomika ir uzlabojusies trīs ceturkšņus pēc kārtas, sasniedzot izaugsmi ceturtajā ceturksnī. Latvijai pērn bija vilšanās laiks pēc diezgan veiksmīgā 2023.gada, taču eksporta nozares uzņem apgriezienus un veidojas valsts sektora finansēts investīciju bums. Tāpat Strautiņš prognozēja, ka Lietuva “brauks līdzi pienācīgā tempā”.
