Luksofora signāla kontroles iekārtu uzstādīšanai nav finansējuma 1
Rīgā luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas varētu uzstādīt Tallinas un Brīvības ielu krustojumā, Sarkandaugavā un Rīgas centrā, taču finansējums šim un citiem mērķiem arī pēc šodien notikušās Ceļu satiksmes drošības padomes nav rasts.
Iepriekš izskanēja iecere luksofora signālu ievērošanas kontroles ierīces saslēgt ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem.
Bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.
Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro.
Papildus tam ir pilotprojekta plāns par šādu kontrolieru izvietošanu vēl trīs vietās Rīgā, taču ne vairs sasaistē ar stacionārajiem fotoradariem. Minētās iekārtas darbotos līdzīgi kā stacionārie fotoradari, proti, ja autovadītājs neievēros aizliedzošo signālu, tad viņu fiksēs un nosūtīs paziņojumu par pieļauto pārkāpumu.
Eksperti izvēlējušies vietas, kur iekārtas bez lielu būvdarbu veikšanas varētu uzstādīt.
Šīs iekārtas varētu atrasties Tallinas un Brīvības ielu krustojumā, Meža prospekta un Viestura prospekta krustojumā, kā arī pie Satekles ielas gājēju pārejas pie tirdzniecības centra “Origo”, izriet no šodien Ceļu satiksmes drošības padomē prezentētajiem Ceļu satiksmes drošības direkcijas materiāliem.
Par abiem projektiem šodien diskutēja Ceļu satiksmes drošības padomē, taču finansējums šiem mērķiem tā arī patlaban nav rasts. Padomes priekšsēdētājs, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pēc padomes sēdes žurnālistiem skaidroja, ka valsts joprojām ir ieinteresēta atrast taupīgus projektus, ņemot vērā, ka valstij ļoti trūkst līdzekļu gan transporta infrastruktūrai, gan satiksmes drošības infrastruktūrai.
“Mēs nevaram atļauties turpināt tādus projektus, kas šķērdē valsts naudu un, piemēram, fotoradaru projekts diemžēl no uzturēšanas viedokļa prasa ļoti daudz līdzekļus, lai gan redzam, ka tirgū ir daudz ekonomiskāki risinājumi,” uzsvēra Linkaits.
Satiksmes ministrs skaidroja, ka 31 000 eiro ir paredzēts “uz trīs luksoforiem”, kas nozīmē, ka uz katra luksofora kontroli jātērē aptuveni 10 000 eiro.
“Tie tomēr ir lieli līdzekļi. Ja to ieguvumu [satiksmes drošībā] var iegūt ar mazākiem līdzekļiem, tad esam par to, lai uzvar ekonomiskākais projekts,” uzsvēra Linkaits.
Attiecībā uz otru projektu par luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtu uzstādīšanu Tallinas un Brīvības ielu krustojumā, Sarkandaugavā un Rīgas centrā ministrs norādīja, ka arī šim mērķim vispirms ir jāatrod finansējums un konkrēts risinājums un tikai tad var runāt par iekārtu uzstādīšanu. “Pagaidām tas paliek idejas līmenī,” piebilda ministrs.
Linkaits akcentēja, ka uz visiem projektiem, kuros iekļauti radari vai potenciāli var parādīties radari ir jāskatās ar aizdomām, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka šādos projektos varētu būt notikusi līdzekļu izšķērdēšana. “Atsevišķām firmām, kas piegādā šīs iekārtas ir peļņas projekts un mēs nevaram parakstīties uz šādiem noteikumiem,” piebilda ministrs.
Joprojām zem jautājuma zīmes ir arī turpmākais pilotprojekts par vidējās kustības ātruma radaru darbību uz Tīnūžu šosejas. Pilotprojekts darbojās līdz šī gada 1.oktobrim, taču arī šī mērķa turpināšanai padome šodien nekādu akceptu un finansējumu nedeva.
“Attiecībā uz vidējās kustības ātruma radaru sistēmu pilotprojekta iznākums ir labs, taču arī tur skatīsimies vai mums ir pieejami kādi līdzekļi un nākamajā padomes sēdē, kad skatīsim nākamā gada budžetu, redzēsim vai atradīsies līdzekļi, lai šis projektu turpinātu. Vidējā ātruma mērīšana ir tas uz ko jāvirzās ņemot vērā, piemēra, Lietuvas pieredzi. Nākamā padomes sēde paredzēta 2020.gada pirmajā ceturksnī,” norādīja ministrs.
