“Meluzīna” – Luksemburgas latviešu koris ar teiksmainās nāras vārdu 0
Lepni 2013. gada svētkos
“Nākamgad apritēs pieci gadi, kopš “Meluzīna” pirmo reizi sanāca kopā,” atminas Valda Liepiņa, kura Luksemburgā strādā Eiropas Komisijas tulkošanas ģenerāldirektorātā un šajā korī dzied kopš tā dibināšanas.
Toreiz, 2012. gada nogalē, vairāki Luksemburgas latvieši meklēja iespēju dibināt kori un loloja sapni, ka varbūt pat izdosies piedalīties XXV Dziesmu svētkos 2013. gadā. Uzzinājuši, ka Luksemburgā ieradusies diriģente Jūlija Norvele, pierunājuši viņu uzņemties vadīt kori. “Koriste Inta Jansone bija apzinājusi visus interesentus, un man bija liels brīnums, kad jau pirmajā mēģinājumā ieraudzīju ap trīsdesmit cilvēku. Sapratu, ka šī lieta būs nopietna,” stāsta Jūlija. Meluzīnas vārds korim iedots, atceroties luksemburdziešu teiku, kurā viņa ir noburta princese ar skaistu balsi, kas katru sestdienas vakaru pārvērtusies par nāru.
Kora mēģinājumi norit Luksemburgas Skautu zālē. “Pirmie mēneši pagāja lielā uztraukumā – vai patiešām spēsim iemācīties svētku repertuāru!” atceras Valda Liepiņa. Sanākuši dziedātgribētāji ar visai atšķirīgu pieredzi – daži bija dziedājuši koros “Kamēr” un “Balsis”, citos koros Latvijā, Austrālijā un citur, bet bijuši arī “pavisam svaigi koristi”. Arī Jūlija stāsta, ka pirmie mēneši bijuši pasmagi, bet repertuāru apgūt izdevies un “varējām lepni stāvēt plašajās kopkora rindās 2013. gada Dziesmu svētkos.”
Saviļņojošas tikšanās
Valda Liepiņa savulaik Austrālijā korī dziedājusi kopš 12 gadu vecuma. Kad pirms pāris gadiem apciemojusi savu kādreizējo diriģentu Viktoru Bendrupu, palūgusi, vai viņš var iedot “Meluzīnai” notis dažām Ziemassvētku dziesmām. “Interesanti, ka dažas dziesmas, ko tiku dziedājusi pirms 45 gadiem, tagad atgriezušās Latvijas koru dziesmu repertuārā. Piemēram, “Mūsu tēvs debesīs”, “Tev, dārgā Tēvija”. Par to ir ļoti liels gandarījums,” teic Valda.
Stāstot par spilgtākajiem brīžiem kora dzīvē, V. Liepiņa atceras, ka tādu ir daudz: “Kuram koristam nav sapnis reiz dziedāt Lūcijas Garūtas/Andreja Eglīša kantāti “Dievs, Tava zeme deg!”? Turklāt ar tik lieliskiem ērģelniekiem kā Aivaru Kalēju-Deksni vai Ivetu Apkalnu un solistiem Ingu Pētersonu, Aleksandru Poļakovu vai Nauri Indzeri? Koncerti Briselē 2015. gadā, Hāgā un Luksemburgā 2016. gadā katru reizi lika aizdomāties par mūsu valsts likteni un pasaulē notiekošo.” Šogad ar lielu saviļņojumu piedalījušies Eslingenas Dziesmu svētkos. Tieši, pateicoties “Meluzīnai”, šogad novembrī valsts svētku sarīkojumā Luksemburgas latviešiem bijusi iespēja iepazīties ar komponistu Mārtiņu Braunu, un koris komponista pavadījumā dziedāja dvēselisko darbu “Saule, Pērkons, Daugava”. “Arī tas ir pārdzīvojums, ko neviens no koristiem neaizmirsīs,” teic Valda.
Korī piedalās arī cilvēki, kuri kādu laiku bija pārtraukuši dziedāt, bet tagad atgriezušies “Meluzīnā” nākamgad gaidāmo Dziesmu svētku dēļ. Diriģente Jūlija Norvele spriež: “Dzīve ir piesātināta, un cilvēkiem laika tik maz, taču šī prioritāte – Dziesmu svētki – ir un paliek, un par to man prieks.” Pussimta koristu vidū ir arī citu tautību cilvēki. Daži vēlējušies pievienoties dziedātāju pulkam pēc tam, kad noklausījušies koncertu. Vēl daži atnākuši uz kori tāpēc, ka tajā dzied viņu sievas. Jūlija stāsta: “Korī ir divi vācu kungi; viens no viņiem ir valodnieks, vācu literatūras profesors universitātē, runā perfektā latviešu valodā. Ir mums viens luksemburdziešu izcelsmes vīrs, kura dzīvesbiedre arī dzied korī. Ir divi slovāku kungi, kuri uzradās korī pēc iepriekšējo Ziemassvētku koncerta, kā arī viens dāņu kungs.” Visu cieņu cilvēkiem, kuri, nezinot latviešu valodu, piedalās korī, jo viņiem jāizdara divtik vairāk nekā pārējiem (kaut arī citi koristi viņiem sagatavo īsus tulkojumus). Visi kā uz lielu piedzīvojumu pošas uz Dziesmu svētkiem Latvijā. “Viens slovāku kungs man stāstīja, ka, piemēram, Slovākijā 80. gados esot rādīti toreiz padomjlaiku Latvijas Dziesmu svētku ieraksti,” teic diriģente. “Viņš esot brīnījies, kā uz vienas skatuves daudzi tūkstoši cilvēku var dziedāt tik saskanīgi.” Šogad pēc Latvijas Neatkarības dienai veltītā koncerta abi slovāki sacījuši, ka viņu mīļākā dziesma “Meluzīnas” repertuārā ir “Saule, Pērkons, Daugava”.
Vairākas programmas vienlaikus
Pie “Meluzīnas” regulāri viesojas Dziesmu svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss. Cieša sadraudzība izveidojusies gan ar “Gaudeamus” un “Cantus Fortis”, gan arī ar Londonas latviešu kori un Beļģijas un Nīderlandes latviešu koriem.
“Meluzīnai” pati mīļākā dziesma esot Emīla Dārziņa “Nāru dziesma”. Par nākamā gada Dziesmu svētku repertuāru J. Norvele teic, ka tas viņu pozitīvi pārsteidzis: “Tāpēc, ka patiešām iekļautas zelta fonda dziesmas. Mūsu kora laime ir tā, ka apmēram pusi dziesmu esam dziedājuši jau iepriekš dažādos sarīkojumos. Klāt nākusī puse prasīs zināmu piepūli, bet tas ir izdarāms.” Pašlaik “Meluzīna” gatavojas Ziemassvētku koncertam. “Tas liecina, ka korim ir jauda, jo spējam strādāt pie vairākām programmām vienlaikus,” spriež Jūlija.
“Esmu ļoti laimīga”
Šovasar notikušajā Eiropas latviešu apvienības kongresā krieviete Jūlija Norvele stāstīja par savu pozitīvo pieredzi integrācijā. Viņa arī latvisko kultūru izjūt kā savējo, lielā mērā pateicoties tam, ka jau divpadsmit gados sākusi dziedāt Terēzijas Brokas vadītajā Daugavpils kultūras nama sieviešu korī “Rūta”. Latvijas pilsonību Jūlija ieguva laikā, kad studēja Latvijas Mūzikas akadēmijā. Toreiz viņai kopā ar kori vajadzēja braukt koncertos uz citām valstīm (bet nepilsonei bija jākārto vīza). Atceroties studiju gadus, Jūlija par sava mūža otro skolotāju profesijā sauc diriģentu Arvīdu Platperu. Taču pirmā ir Terēzija Broka.
“To saliedēto dziedāšanu korī apguvu, pateicoties viņai,” saka Jūlija. Pati pirmo reizi Dziesmu svētkos piedalījās 1990. gadā, un toreiz “Rūta” sieviešu koru konkurencē ieguva trešo vietu.
Kāda Jūlijai šķiet latviešu tautas mūzika salīdzinājumā ar citu tautu melodijām? Diriģente teic: “Mani vienmēr pārsteidz tā sinerģija un spēks, kas nāk, tekstam savijoties ar melodiju. Šīs dziesmas skar ļoti dziļi. Koristiem parasti saku: nodziediet to vienkārši no sirds! Te nav jādomā par kādām samākslotām dinamikām un gradācijām, vienkārši jāielūkojas dziļāk sevī un jāļaujas melodijai.” Jūlija uzsver, ka jūtas ārkārtīgi pateicīga saviem koristiem, jo, kopā ar viņiem muzicējot, joprojām mācās un pati pilnveidojas kā personība: “Kopā pavadītie brīži, veidojot skaistus projektus, ārkārtīgi bagātina manu dzīvi. Pateicoties “Meluzīnai”, esmu ļoti laimīga.”
DEVĪZE: “Spēks rodas, tekstam savijoties ar melodiju.”
VIZĪTKARTE. “MELUZĪNA”
* Koris dibināts 2012. gada septembrī.
* Mīļākā dziesma – Emīla Dārziņa “Nāru dziesma”.
* Kora diriģente Jūlija Norvele par saviem skolotājiem uzskata Terēziju Broku un Arvīdu Platperu.
