Pēc Džo Baidena stāšanās amatā ES cer uz transatlantiskās partnerības restartu 3
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jāatceras, ka jau pagājušā gada nogalē pavisam drīz pēc Džo Baidena ievēlēšanas ASV prezidenta amatā Eiropas Komisija ieskicēja jaunu “transatlantisko programmu globālām pārmaiņām”. Kā toreiz izteicās ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, “izvirzot mūsu konkrētos priekšlikumus par sadarbību ar jauno Baidena administrāciju, mēs paužam spēcīgu vēstījumu mūsu ASV draugiem un sabiedrotajiem. Lūkosimies uz priekšu, nevis atpakaļ.”
To, cik lielā mērā minētais vēstījums ir sasniedzis adresātu, varēs spriest ASV un Eiropas Savienības samitā, kas paredzēts 2021. gada pirmajā pusē. Taču pārmaiņas būs.
Darbs negaida
Tām pavisam noteikti vajadzētu izpausties jomās, kas nosauktas komisijas priekšlikumos, kurus ievada vārdi “kopīgs darbs”. Pats steidzamākais šobrīd ir sanitārās krīzes pārvarēšana, un šajā sakarā tiek ierosināta sadarbība vakcīnu, testu un citu ārstniecībai nepieciešamo līdzekļu ražošanā un taisnīgā izplatīšanā. Turklāt Briselē un Vašingtonā izskan runas par Pasaules veselības organizācijas reformēšanu.
Baidens, vēl būdams prezidenta amata kandidāts, apsolīja ASV atgriešanos pie Parīzes t. s. klimata vienošanās izpildes, ko jau sācis īstenot. Tāpēc Baltajā namā nevarētu rasties īpaši iebildumi pret ES ierosinājumiem izveidot “zaļo tehnoloģiju aliansi” vai izstrādāt visaptverošu transatlantisko zaļo programmu, lai kopīgiem spēkiem sasniegtu galveno mērķi – oglekļa emisiju neto nulles līmeni līdz 2050. gadam. Ir virkne pasākumu, kas grūti iedomājami bez amerikāņu līdzdalības, piemēram, cīņa pret atmežošanu vai jūras un okeāna vides aizsardzība.
Tāpat būtu sarežģīti bez Vašingtonas praktiska atbalsta panākt globāla mēroga tiesisko regulējumu ilgtspējīgu investīciju piesaistei.
Tiek apspriests ieteikums izveidot jaunu ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi, kuras ietvaros izvērst dialogu par tiešsaistes platformu un sakaru tehnoloģiju lieluzņēmumu jeb “Big Tech” atbildību, kā arī saskaņot pieeju nodokļu politikas un tirgus izkropļojumu novēršanā. Ne mazāk svarīgi ir iniciēt Pasaules tirdzniecības organizācijas reformu, lai pielāgotu PTO standartus un noteikumus šodienas prasībām un tehnoloģiju straujajai attīstībai.
Eiropas Savienība ir atsaukusies Baidena aicinājumam rīkot demokrātiju samitu, jo arvien aktuālāka kļūst saskaņota nostāja pret autoritārisma tendenču izplatību, cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju. ES un ASV kopīgo demokrātisko vērtību aizstāvība ir arī cieši saistīta ar transatlantisko un vispārējo drošību.
Domstarpības paliek
Donalda Trampa slieksmi uz izolacionismu diezgan daudzi iztēloja par pierādījumu tam, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams stiprināt savu stratēģisko autonomiju, kaut gan nav īstas vienprātības, kāds saturs stratēģiskās autonomijas jēdzienā būtu liekams.
Viens no aspektiem, par ko viedokļi saskan, ir nepieciešamība vairot ES vienotās valūtas ietekmi, kas mazinātu finanšu tirgu atkarību no ASV dolāra. Šī tēma netieši atspoguļojas arī komisijas šonedēļ 19. janvārī publiskotajā dokumentā “Eiropas ekonomikas un finanšu sistēma: sekmēt atvērtību, stiprumu un noturību”. Nav noslēpums, ka šo jautājumu aktuālu darīja ASV izstāšanās no 2015. gadā noslēgtās daudzpusējās t. s. Irānas kodolvienošanās jeb Kopējā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA). Vašingtona atjaunoja un paplašināja pret Teherānu vērstās sankcijas, kuras skāra arī biznesa attiecībās ar Irānu esošos Eiropas uzņēmumus, un par galveno spiediena izdarīšanas sviru kalpoja dolāra kā “pasaules naudas” loma.
Baidens licis manīt, ka varētu atkal pievienoties JCPOA, bet diez vai ASV atkāpsies no dominējošajām pozīcijām finanšu tirgos.
Līdzīgā veidā minētā svira tiek izmantota, lai sankcionētu uzņēmumus, kuri iesaistīti gāzes vada “Nord Stream–2” izbūvē, respektīvi, projektā, kurš, kā labi zināms, šķeļ ES dalībvalstis un raisa polemiku Eiropas iestādēs. Vašingtonas sankciju draudu dēļ projektu pameta apdrošinātājs “Zurich AG”, inženierkonsultāciju firma “Ramboll” un citi piesardzīgie, bet pirms dažām dienām, saskaņā ar izdevuma “Bild” informāciju, līgumsaistības pārtrauca arī vācu uzņēmums “Bilfinger SE”. Vašingtonas Baltā nama administrācija vedina eiropiešus ieturēt pauzi un sēsties pie sarunu galda, taču arī Baidenam jebkurā gadījumā nāksies rēķināties ar ASV Kongresa nostāju.
Samanāmi vēl citi potenciālo strīdu iedīgļi, un viens no tiem varētu būt niansēs atšķirīga pieeja attiecībām ar Ķīnu. Tomēr politiķiem abpus okeānam jātur prātā EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas atzinums: “Tad, kad transatlantiskā partnerība ir spēcīga, spēcīgāka ir gan Eiropas Savienība, gan ASV.”
