Lūkass: Baltijas valstis gandrīz noteikti ir Putina nākamais mērķis 18
Pazīstamais žurnālists Edvards Lūkass komentārā britu laikrakstā “Daily Mail” brīdina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc Ukrainas savas impēriskās ambīcijas varētu īstenot Baltijas valstīs. Respektablais Austrumeiropas lietu speciālists norāda, ka, lūkojoties uz notikumiem Ukrainas austrumos, var arī saredzēt, kā iezīmējas iespējamās III Pasaules kara aprises.
“Drīz mums būs jāsaskaras ar drūmu izvēli. Mēs varam izvēlēties padoties tās atbildības priekšā, kas mums ir aizsargājot Ukrainu un Baltijas valstis, kuras gandrīz noteikti ir Putina nākamais mērķis. Vai arī mēs varam mēģināt veikt pēdējo izmisīgo mēģinājumu atturēt Krieviju no tās tālākajām impēriskajām ambīcijām,” raksta Lūkass.
Žurnālists norāda, ka NATO “bezbailīgais” komandieris ģenerālis Filips Brīdlovs vēlas sniegt starptautisko izlūkošanas informāciju Ukrainai un pastiprināt NATO spēku klātbūtni visvairāk ievainojamākajās alianses valstīs – Polijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
“Tomēr Baltais nams bloķēja pirmo ieteikumu. Un Eiropas valstis kā Vācija bloķē otro,” raksta Lūkass. Viņš norāda, ka veltīgi Rietumu līderi cer, ka diplomātija liks Putinam atkāpties. “Protams, viņam var likt saprast, ka sadursme nav Krievijas interesēs. Tirgi jau soda rubli un Krievijas uzņēmumus. Taču šo pieeju fundamentāli pārprot tāds vīrs kā Putins. Viņš ir sagatavojies, lai viņa tauta ciestu ekonomiskas sāpes un riskētu ar karu tā labā, kas, kā viņš tic, ir viņu nacionālās intereses. Mēs [Rietumos] tā nedomājam,” raksta Lūkass, kurš norāda – ja Putins “savāks” Ukrainu, viņš pievērsīs savu uzmanību Baltijas valstīm.
“NATO un ES locekles, to likumīgās sabiedrības, vēlēšanas un plaukstošās ekonomikas ir netiešs pārmetums tiem, kas Krievijā vada ar lētumu un brutalitāti,” domā Lūkass. Viņa ieskatā tagad Putins redz iespēju pazemot tās un arī Rietumus, turklāt viņam nav nepieciešams iebrukt, bet gan provocēt.
“Izmantojot sociālo šķelšanu un aģitāciju, viņš pastiprinās spiedienu – vai nu politiska vai ekonomiska rakstura uz vienu no Baltijas valstīm, līdz tas kļūs neizturams. NATO un ES pašreizējā veidolā tikai apelēs pie dialoga un draudēs ar sankcijām. Bet nekas nenotiks. Tas nozīmē, ka Baltija tiks nospriegota, un Putins paņems atpakaļ zemes, kuras, kā viņš tic, ir pamatoti piederīgas Krievijai,” šādu scenāriju pauž Lūkasss. Ja tas notiks, viņaprāt, tas nozīmēs NATO beigas un rītausmu šausminošai jaunai pasaulei, kurā starptautiskajiem likumiem nebūs nekādas vērtības un kurā stiprākais dominē pār vājāko.
“Krievija, nežēlīga un alkatīga, varēs skaldīt un valdīt nākamajās desmitgadēs,” spriež Lūkass. Viņš pieņem, ka Lielbritānija mēģinās pretoties ar saviem “sarukušajiem bruņotajiem spēkiem un gļēvajiem sabiedrotajiem” un norāda, ka ar pēdējiem līdzekļu samazinājumiem Britu armijas apmērs būs mazākais kopš Napoleona kariem.
Raksta beigās viņš atzīmē, ka tuvojoties jūlijam, kad atzīmējams I Pasaules kara sākums, vēsturnieki sacenšas, lai precīzi noteiktu notikumu ķēdi, kas izraisīja konfliktu. “Es varu kļūdīties, bet, vai nākamo 100 gadu laikā viņu pēcteči atskatīsies uz notikumiem Ukrainā, lai saprastu sākumu nākamajam pasaules uzliesmojumam,” jautā Lūkass.
