Lukašenko zvana Putinam, bet neatbild Merkelei. Kādi ir valstu vadītāju “šaha gājieni” Baltkrievijas labā? 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības dalībvalstis neatzīst Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus, vakar pēc ES līderu ārkārtas videosamita paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Nosoda Minskas režīma vardarbību
“Vēlēšanas nebija nedz godīgas, nedz brīvas, un šā iemesla dēļ šo vēlēšanu rezultāts nevar tikt atzīts,” preses konferencē pavēstīja Merkele. Kanclere arī nosodīja brutālo vardarbību pret protestētājiem Baltkrievijā, kur plašumā vēršas protesti pret Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu prezidenta amatā.
Merkele atklāja, ka Lukašenko nav pieņēmis viņas telefona zvanu. “Lukašenko noraidīja telefona zvanu, ko es nožēloju.
Var būt par starpnieku tikai tad, ja esi kontaktā ar visām pusēm,” sacīja Merkele. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels pēc samita paziņoja, ka ES drīzumā noteiks sankcijas pret “ievērojamu skaitu” cilvēku, kuri stāv aiz vēlēšanu falsifikācijas un protestētāju vardarbīgās apspiešanas.
“Mēs stingri stāvam par Baltkrievijas tautas tiesībām noteikt pašai savu likteni, un ES drīzumā noteiks sankcijas ievērojamam skaitam personu, kas atbildīgas par vardarbību, represijām un krāpšanos vēlēšanās,” sacīja Mišels.
Latvija iestājas par mērķētām sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par vēlēšanu organizēšanu un miermīlīgo demonstrāciju vardarbīgu apspiešanu, vakar notikušajā Eiropadomes sanāksmē uzsvēris Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ziņo aģentūra LETA, atsaucoties uz premjerministra biroju.
Tāpat Latvija iestājas pret vardarbību miermīlīgu demonstrāciju apspiešanā un par visu apcietināto tūlītēju atbrīvošanu.
Premjera ieskatā, jaunu vēlēšanu rīkošanā nepieciešams nodrošināt starptautisko novērotāju klātbūtni.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pavēstīja, ka ES ir gatava atbalstīt mierīgu, demokrātisku varas nodošanu Baltkrievijā. “Mēs stāvam līdzās Baltkrievijas tautai, kas vēlas pamata brīvības un demokrātiju,” viņa piebilda.
EK piešķirs 53 miljonus eiro Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstam. Trīs miljoni eiro tiks piešķirti represiju upuriem un pilsoniskās sabiedrības atbalstam, bet lielākā daļa tiks novirzīta koronavīrusa krīzes ārkārtas palīdzībai, sacīja Leiena.
Baltkrievijā nerimst protesti
Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus. Līdzšinējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko galvenā sāncense 9. augustā notikušajās vēlēšanās Svetlana Tihanovska pirms ES ārkārtas samita vērsās pie ES dalībvalstu līderiem ar aicinājumu neatzīt vēlēšanu rezultātus.
Tihanovska norādīja, ka jau otro nedēļu baltkrievu tauta miermīlīgi cīnās par savām konstitucionālajām tiesībām izvēlēties savus līderus.
Viņa atkārtoti uzsvēra, ka prezidenta vēlēšanu rezultāti ir viltoti un ka ielās izgājušie demonstranti tikuši nežēlīgi piekauti, ieslodzīti un pakļauti spīdzināšanai. Vakar Minskas kara hospitālī miris Genādijs Šutovs, kas 11. augustā protestu gaitā Brestā tika sašauts galvā, vēsta medijs “tut.by”, atsaucoties uz nelaiķa radiniekiem. “Simtiem cilvēku ir ievainoti, vismaz divi gājuši bojā.
Tas notiek šobrīd Eiropas centrā. Es aicinu jūs neatzīt šīs viltotās vēlēšanas,” savā videouzrunā teica Tihanovska, atzīmējot, ka “Lukašenko tautas un visas pasaules acīs ir zaudējis jebkādu leģitimitāti”. “Es aicinu cienīt Baltkrievijas Republikas suverenitāti un baltkrievu tautas izvēli,” uzsvēra Tihanovska, kas bija spiesta pamest Baltkrieviju un šobrīd uzturas Lietuvā.
Lukašenko atsakās piekāpties
Lukašenko kategoriski atsakās piekāpties protestētāju prasībām un jau divkārt telefoniski sazinājies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai saņemtu atbalstu grūstošā autoritārā režīma stabilizēšanai.
Valsts robežsardzes komitejai Lukašenko uzdevis pastiprināt valsts robežas apsardzi pa visu perimetru, lai “neielaistu valstī kaujiniekus, ieročus, munīciju, naudu nekārtību finansēšanai. Daži analītiķi uzskata, ka varbūtējs vidutājs sarunās starp Minskas režīmu un opozīciju varētu būt Albānijas premjerministrs Edi Rama, jo Albānija šobrīd ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas prezidējošā valsts.
Pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vārdiem, Maskava cer, ka Baltkrievijas opozīcija izrādīs gatavību dialogam ar valsts varas pārstāvjiem.
Lavrovs atzina, ka Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nav bijušas ideālas un ka to atzīstot arī Baltkrievijas vadība. Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka “baltkrieviem pašiem ir jārisina savas problēmas tiesiskā lauka un dialoga ietvaros”.
Vaicāts, kā rīkosies Maskava, ja apstiprināsies vēlēšanu pārkāpumu fakti, Peskovs mudināja “nenodarboties ar hipotētiskiem spriedumiem”. Kā ziņo Krievijas un Baltkrievijas mediji, otrdien Minskā nolaidusies Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) lidmašīna, ko parasti izmanto FDD direktors Aleksandrs Bortņikovs.
Baltkrievijā atrasts miris Grodņas apgabala muzeja direktors Konstantīns Šišmakovs, kurš, būdams iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs 9. augustā notikušajās prezidenta vēlēšanās, atteicies parakstīt protokolu ar viltotiem balsu skaitīšanas rezultātiem par labu līdzšinējam valsts galvam Aleksandram Lukašenko. Liels skaits aizturēto joprojām atrodas milicijas izolatoros, bet vairāk nekā pussimts skaitās pazuduši bez vēsts.
