Lidmašīnas nolaupīšana Minskai dārgi maksās. Kā Rietumi sodīs Baltkrievijas “prātu zaudējušo diktatoru”? 58
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji sanāksmē pirmdienas vakarā Briselē lēma spert stingrus soļus pret Baltkrievijas “prātu zaudējušo diktatoru”, kā Aleksandru Lukašenko šajās dienās dēvē medijos.
Tās ir sekas svētdien notikušajai “Ryanair” reisa Atēnas–Viļņa piespiedu nosēdināšanai Minskā, lai sagūstītu režīmu kritizējošo žurnālistu Romanu Protaseviču.
Dalībvalstu vadītāji Eiropas Padomē šoreiz ne tikai mutiski nosodīja starptautiskajā praksē nepieredzēto lidmašīnas faktisko nolaupīšanas gadījumu un Protaseviča un viņa draudzenes Krievijas pilsones Sofijas Sapegas aizturēšanu.
Notikušais apdraudēja lidmašīnā esošos ES valstu pilsoņus, ir rupjš civilās aviācijas starptautisko lidojumu drošības pārkāpums, turklāt vērsts pret preses brīvību, tāpēc padome vienojās aizliegt Baltkrievijas valsts aviokompānijas “Belavia” un citu šīs valsts aviosabiedrību lidojumus ES gaisa telpā un piekļuvi ES lidostām.
Visas ES bāzētās aviosabiedrības aicinātas izvairīties no lidošanas virs Baltkrievijas. Vairākas to izlēma jau pirms ES samita.
Jāmin “Air Baltic”, Polijas “LOT”, Ungārijas “Wizz Air”, skandināvu “SAS”, Nīderlandes “KLM”, “Austrian Airlines”. Pievienojušās tāpat “Air France”, “Finnair” un vācu “Lufthansa”, “Singapore Airlines”, Japānas “All Nippon Airways”.
Aviosatiksmi ar Baltkrieviju apturējusi Lielbritānija un tās “British Airways”. Kazahstāna, aizbildinoties ar pasažieru trūkumu, atteikusies no ieceres maija beigās uzsākt “Air Astana” lidojumus uz Minsku. Krievijas aviokompānijas mainīt lidojumu maršrutus neplāno.
Ņemot vērā, ka diennaktī Baltkrievijas gaisa telpu vidēji šķērsoja 200–350 Eiropas aviokompāniju reisi un to vadība debesīs virs valsts ir maksas pakalpojums, šim vajadzētu būt finansiāli sāpīgam triecienam.
Ierosinājumu līmenī ir sankcijas tranzīta un eksporta aizlieguma veidā. ES pozīciju pilnībā atbalsta ASV prezidents Džo Baidens. Vašingtona strādājot pie sankcijām.
Rietumi šoreiz rīkojušies neierasti izlēmīgi – daļēji tāpēc, ka situācija ir vidusmēra rietumniekam tuva, saprotama. Ikviens var sevi iedomāties Atēnu–Viļņas reisa pasažieru ādā.
Atbalss Maskavā
Diezgan droši, ka ne jau Baltkrievijas specdienesti vieni īstenoja Lukašenko nīstā medija “NEXTA” līdera Protaseviča sagūstīšanas operāciju. Palīdzīgu roku tajā gan jau snieguši kolēģi no Krievijas.
Tāpēc uzmanība pievēršama arī tās reakcijai, paturot prātā, ka 28. maijā gaidāma Lukašenko ārkārtas tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Maskavas reakcijā uz notikušo līdz šim bijuši vērojumi centieni norobežoties un pieklusināt skandālu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien aicināja “nesteigties ar secinājumiem” un balstīties “visā pieejamajā informācijā”.
Savukārt oficiālā Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova ierasti paudusi sašutumu par Rietumu “dubultstandartiem” un “histēriju”, apgalvojot, ka tādas pašas lidmašīnu piespiedu nosēdināšanas operācijas agrāk esot veikušas ASV un Ukraina, kas gan nav tiesa, jo šie gadījumi notika pavisam citos apstākļos.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirmdien vispār atteicās komentēt Minskas incidentu, vēlāk atbildēja izvairīgi.
Daudz kareivīgāki ir Krievijas Valsts domes deputāti. Tie atbalsta un slavē Lukašenko rīcību. Domes Ārlietu komitejas vadītāja vietnieks Dmitrijs Novikovs paudis, ka stāsts par “Ryanair” lidmašīnu esot pret Lukašenko Baltkrieviju vērsta kampaņa, ko uzkurinot “ekonomiski nevarīgas valstis”, kuras cita nekā nespējot, kā vien “demonstrēt savu uzticību saimniekiem Vašingtonā”.
Krievija vienīgi izrādījusi interesi par Protaseviča draudzeni Sapegu, kuru arī tur ieslodzījumā Okrestinas izolatorā Minskā.
Vismaz otrdien advokāts pie viņas netika ielaists, un nav informācijas, vai meitenei uzrādīta kāda apsūdzība.
Tajā pašā laikā pret 26 gadus veco blogeri Protaseviču vēl 2020. gada nogalē Baltkrievijā izvirzīja vairākas apsūdzības, tostarp par “masu nekārtību organizēšanu”. Viņa vārdu iekļāva to personu sarakstā, kas, “iespējams, saistītas ar teroristisku darbību”.
Par terorismu Baltkrievijā draud nāvessods, taču oficiāla apsūdzība tajā Protasevičam nav izvirzīta. Jāatzīmē, ka pēc lidmašīnas nosēdināšanas Minskā no tās nozuda vēl četri Krievijas pilsoņi. Maskava to noliedz. Uzskata, ka ir runa par specdienestu darbiniekiem.
Tālejošas sekas
Rietumi nākuši pie atklāsmes, ka noticis ārkārtīgi bīstams precedents, tāpēc šoreiz Lukašenko jāsoda jūtami.
“Deutsche Welle” spriež, ka sodam vajadzētu “likt padomāt arī Maskavai”, bez kuras militārā, politiskā un ekonomiskā atbalsta Lukašenko režīms nespētu noturēties.
CNN komentētāji, brīdina – citu pasaules valstu autoritāro režīmu valdnieki rūpīgi seko notiekošajam un nekavēsies lietot Baltkrievijas paņēmienus, ja sapratīs, ka var iziet sveikā.
No otras puses, Lukašenko tagad ir kļuvis pilnībā atkarīgs no Krievijas un pieaugusi iespēja, ka tā “aprīs” Baltkrieviju.
“Rietumi no viņa pilnībā novērsīsies, bet tas paver vēl lielākas kontroles iespējas no Maskavas puses. Es neizslēdzu, ka tas arī bija šīs specoperācijas galvenais mērķis – ne tik daudz aizturēt Protaseviču, cik panākt, lai Rietumos Lukašenko vairs nesniegtu roku,” aģentūrai “Ukrinform” paudis ukraiņu politologs Bogdans Petrenko.
Skaidrs, ka notikušais kaitēs jau tā nelabvēlīgajai gaisotnei jūnijā ieplānotajās ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunās. Par tām gan vēl zināms ļoti maz. Daži novērotāji sāk prātot, vai pēc Minskas incidenta tās vispār notiks.
