Lukašenko ir noguris. Sākas cīņa par prezidenta amatu Baltkrievijā 1
Vakar Baltkrievijā oficiāli sākās priekšvēlēšanu kampaņa 11. oktobrī paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Tajās, tāpat kā iepriekš, ir paredzama pašreizējā prezidenta autoritārā Aleksandra Lukašenko uzvara. Viņam tas būs jau piektais termiņš pēc kārtas prezidenta amatā. Nesen Lukašenko atbrīvoja vairākus politieslodzītos, vēloties imitēt demokrātiju, un normalizēt attiecības ar Rietumiem. Šajās vēlēšanās pierimušas arī represijas pret opozīciju.
Par amatu cīnīsies četri kandidāti
Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi četrus prezidenta amata kandidātus. Bez Lukašenko biļetenos būs vēl trīs kandidāti – opozīcijā esošās Liberāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Sergejs Gaidukevičs, opozīcijas pilsoniskās kampaņas “Saki patiesību!” līdere Tatjana Korotkeviča un sabiedriskās apvienības “Baltkrievijas kazaki” augstākais atamans Nikolajs Ulahovičs, kas iepriekš paudis stingru atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā. No šiem trim kandidātiem prezidenta vēlēšanās iepriekš ir kandidējis tikai Gaidukevičs – 2001. un 2006. gadā. Viņa trīs konkurentus analītiķi reizēm dēvē par Baltkrievijas valdības treniņa partneriem.
“Lukašenko ir noguris, viņam jāļauj atpūsties. Tā būs labāk visiem,” saņemot komisijas apstiprinājumu par dalību prezidenta vēlēšanās, teica Korotkeviča, uzsverot, ka viņa ir vienīgā prezidenta amata kandidāte, kas šajās vēlēšanās pārstāv atvērtas un demokrātiskas sabiedrības vērtības. Ilggadējais Baltkrievijas prezidents pats vairākkārt izteicies, ka ir atēdies varas. Tomēr dokumentus reģistrācijai, lai arī pēdējā brīdī, iesniedza.
Opozicionāri saplūcas
Kopumā cīņā par prezidenta amatu iesaistījās astoņi cilvēki. Pusceļā no sacīkstes izstājās opozīcijas kandidāti Baltkrievijas kreiso partijas “Taisnīgā pasaule” līderis Sergejs Kaļakins un Apvienotās pilsoniskās partijas priekšsēdētājs Anatolijs Ļebedko. Viņiem, lai kandidētu, neizdevās savākt nepieciešamos 100 000 iedzīvotāju parakstus. Pēc politiķu domām, tas saistīts ar to, ka tauta ir vīlusies un netic, ka prezidentu, kurš pie varas ir jau 21 gadu, izdosies nomainīt. Opozicionāri uzskata, ka šīs vēlēšanas ne ar ko neatšķirsies no iepriekšējām un rezultāti jau ir iepriekš paredzami. Viņu izstāšanās devusi lielākas cerības vienai no populārākajām opozīcijas kandidātēm 38 gadus vecajai Tatjanai Korotkevičai. Tomēr, kā atzīmē eksperti, dažu demokrātisko kandidātu izstāšanās no sacīkstes nenozīmē, ka opozīcija būtu kļuvusi vienota un varētu cerēt uz uzvaru. Citi opozicionāri Korotkevičai pārmeta neatkarības trūkumu un apšauba viņas savākto parakstu autentiskumu. Eksperti uzskata, ka runa ir par divu politisko opozīciju stratēģiju konfliktu. Ir nesen no ieslodzījuma atbrīvotā baltkrievu politieslodzītā Nikolaja Statkeviča virziens, kurš pārstāv stingru pret pastāvošo režīmu vērstu stratēģiju. Un Korotkevičas mērenais virziens. Kritiķi šo pozīciju dēvē par konformistisku un pat nodevīgu, ņemot vērā, ka cīņa notiek pret autoritāru diktatūru. Šajā komandā iesaistītās personas tiek uzskatītas par pašreizējā režīma marionetēm, kuras aiz diedziņiem rausta specdienesti. Bet šā virziena piekritēji uzskata, ka uz notikumiem valstī ir jāskatās reāli un tieši radikālai stratēģijai nebūs plaša iedzīvotāju atbalsta un tā neveicinās iekļaušanos pārmaiņu procesos.
Galvenais, lai nebūtu kara
Patlaban neviena no opozīcijas stratēģijām nevar lepoties ar reāliem ieguvumiem. “Nogurušais” Lukašenko viegli iet uz uzvaru. “Pēdējo divdesmit gadu laikā valdība ir piestrādājusi pie tā, lai opozīcija pārstātu būt reāls spēlētājs iekšzemes laukumā,” atzīst žurnālists un politologs Aleksandrs Klaskovskis. Tomēr šīs politiskās sezonas specifika, pēc ekspertu domām, ir tā, ka personai, kas trešo gadu desmitu ar stingru roku vada Baltkrieviju, vairs nav īsti ko teikt vēlētājiem. Iepriekš Lukašenko rīcībā bija vairāk līdzekļu un vēlēšanu kampaņām tika tērēta milzu nauda. Šobrīd spēcinošā populisma avots, ko palīdzēja barot Krievijas subsīdijas, ir izsīcis. Vienīgais, ko šogad sola Lukašenko, ir pensiju paaugstināšana līdz 5%. Lukašenko, kas jau ilgstoši saukts par Eiropas pēdējo diktatoru, kopš Krievijas ekonomisko nedienu sākuma un iebrukuma Ukrainā atkal cenšas normalizēt attiecības ar Rietumiem. Pašreizējā līdera labā strādā Ukrainas faktors, liekot iedzīvotājiem baidīties no krasu pārmaiņu perspektīvas. Daudzi eksperti uzskata, ka šoreiz arī daļa no demokrātiski noskaņotajiem baltkrieviem dosies balsot par Lukašenko. “Neskatoties uz negatīvo attieksmi pret viņu, valda uzskats, ka tikai Lukašenko ar savu varaskāri un vēlēšanos palikt prezidenta amatā ir spējīgs saglabāt kārtību un nepieļaut Krievijas iejaukšanos jebkādos kampaņas laikā notiekošajos protestos,” raidorganizācijai “DW”pauda mediju eksperts Leonīds Mindlins. Pašreizējās aptaujas liecina, ka Lukašenko bauda 76% vēlētāju atbalstu, kas līdz vēlēšanām varētu vēl pieaugt.
Galvenais ienaidnieks – ekonomika
Ja Lukašenko atkal nonāks prezidenta krēslā, pēc ekspertu domām, par viņa galveno ienaidnieku var kļūt ekonomiskā situācija valstī. “Pēc vēlēšanām, visticamāk, nāksies īstenot reformas, lai dabūtu aizdevumu. Baltkrievi būs spiesti maksāt pēc pilnas programmas par šobrīd iesaldēto ekonomisko krīzi. Neapmierinātības pakāpe augs, un tas varētu mainīt politisko situāciju valstī,” secina Klaskovskis.
