Lūdzu vēl prātīgāk! Ko stāsta janvāra satiksmes negadījumu statistika 3
Rakstu šos vārdus ar vienu roku. Ar otru situ pa koka galdu – ka tik kāds nenoskauž! Bet fakts – janvārī (februāris vēl tiek skaitīts, šķiet, būs līdzīgs) ceļu satiksmē bojā gājušo ir mazāk nekā pērn. Skaitlis gan nav tik mazs kā mūsu pagaidām labākajā (2014.) gadā, kad vienīgo reizi traģēdiju bilance bija viencipara, bet ir četras reizes mazāks nekā sliktākajā – 2007. gadā.
Šķiet, esam kļuvuši prātīgāki, bet – negadījumu skaits ar cietušajiem samazinājies par nieka sešiem procentiem, kopējais fiksēto dažāda veida sadursmju skaits pat pieaudzis. Jāsaka gan, ka tāpat kā pērn vairāk nekā puse no šī kopskaita ir “viegli” konflikti, kuros iesaistītie iztikuši bez policijas izsaukšanas – ar savstarpēji saskaņoto paziņojumu apdrošinātājiem. Bet – ko nozīmē “viegla” sadursme? Tā arī ir potenciāla traģēdija, ja apstākļi sakristu ne tik veiksmīgi…
Un daļa līdzpilsoņu joprojām brauc, kā driģenes saēdušies. Nekādas zāles nav atrastas pret bezjēdzīgu apdzīšanu virknēm, kuras Rīgas nomalēs demonstrē ne jau braši zēni ar BMW vien. Meitenes ar ģimeniskiem opeļiem ar’ tādas nemierīgas. Nesen pievakarē (jau tumšs) uz ielas ar limitu “70” un nepārtrauktu ass līniju mani 77 km/h par maz šķita 246. maršruta “mikriņa” (pilns ar pasažieriem) šoferim, par maz, neskatoties uz to, ka priekšā mums abiem bija vēl krietna virkne citu, kuriem cauri un garām izdancot profiņš, protams, nespēja un savu resno pakaļu man vēl kilometrus trīs demonstrēja, līdz pieturvietā apstājās. Ko ar šitiem darīsim? Kam video pierādījumus sūtīsim? Ir man tādi, varu skrējēja darba devējiem piespēlēt bildītes (ar atšifrētu numura zīmi JL73xx). Varbūt paaudzinās zēnu? Lai gan – šaubos. Viņus laikam “drāž” tikai par iekavētu grafiku…
Labi. Atstājam sarunu par 100 un vairāk km/h pilsētā citai reizei. Tagad par gājējiem. Jo viņu, bleķu, siksnu un gaisa spilvenu neaizsargāto, īpatsvars smagāko sadursmju skaitā joprojām liels. Ir dienas, kad CP negadījumu relīzēs citu cietušo nav. Gājēji un riteņbraucēji vien.
“25.02.2016. plkst.17.03 Salacgrīvas nov. Liepupes pag., a/c Kocēni–Limbaži–Tūja 56. km, 1967. g. dz. vīrietis, vadot a/m Volvo V70, uzbrauca velosipēdistam, 1955. g. dz. vīrietim, kurš nogādāts slimnīcā.
25.02.2016. plkst. 15.33 Rīgā, Avotu ielā 76, 1986. g. dz. sieviete, vadot a/m Volvo, uzbrauca gājējai – 1940. g. dz. sievietei, kura nogādāta slimnīcā.
25.02.2016. plkst.18.05 Rīgā, Vienības gatvē 109, nenoskaidrots vadītājs ar nenoskaidrotu a/m uzbrauca gājējam – 1966. g. dz. vīrietim, kurš nogādāts slimnīcā.
24.02.2016. plkst.17.13 Rīgā, Augusta Deglava ielā, pieturā “Dārzciema iela”, pie nenoskaidrotiem apstākļiem gājējs – 1982. gadā dz. vīrietis, atrodoties alkohola reibumā, sadūrās ar trolejbusu “Ganz Solaris”, kuru vadīja 1982. gadā dz. vīrietis. CSNg cieta gājējs, kurš nogādāts slimnīcā.”
Komentē tiesu eksperts Oskars Irbītis:
“Lai nu kā tur ar to “ātruma pārsniegšanu” būtu, gājējus pie mums sabrauc pārsvarā “ar atļauto” – tikai kādos 10% nākas konstatēt, ka tieši pirms uzbraukuma gājējam automobiļa vadītājs ir limitu pārsniedzis. Visbiežākais uzbraukumu iemesls gājējiem ir viņu pašu rīcība – viņi ir grūti pamanāmi, iziet uz brauktuves, ignorējot kustības drošību, nepārliecinās par to, vai automobiļa vadītājam ir vispār tehniska iespēja apstāties līdz viņu kustības trajektorijai.”
Nu ja. Tādi jau tie kājāmgājēji ir. Sitam nost? Vai tomēr pacenšamies būt tie prātīgākie. Štrunts, piedodiet, par pārsniegtu limitu tur, kur apkārtne tālu pārskatāma un no kājotājiem ne miņas. Bet galējs neprāts ir braukt 55 km/h, piemēram, pa Avotu ielu (starp Lāčplēša un Marijas), kur labajā pusē blīvā virknē stāv lieli un mazi skatu gan tev, gan gājējam aizsedzoši vāģi. Viņš te var parādīties trīs metru attālumā. Bet tev bremzēšanai vajag 30. Un iespējas apbraukšanas manevram, kas jūs abus glābtu, lielākā plašumā te nav. Un gauži vājš mierinājums būs Irbīša vai viņa kolēģu iespējamais atzinums, ka vainīgs gājējs. Blīkšķi nakts murgos līdz sava mūža galam redzēsi un dzirdēsi.
Tādēļ vēl un vēlreiz – drošības recepte vienkārša un lēta. Esi ĻOTI LĒNS tur, kur redzamība ierobežota un gājēja vai riteņbraucēja parādīšanās ir reāla. Zaudētās sekundes un minūtes viegli un ar baudu atgūsim citur.
