Lūdzu, tikai kādu latviešu avīzi un telekanālu… 0
Izgājušonedēļ iznāca būt Krievijas pierobežā. Lai nosūtītu avīzei rakstu, bija vajadzība pēc interneta pieslēguma. Ludzas novada Rundēnu pagasta bibliotēkā to arī laipni dabūju. Pie reizes palūkojos interneta vietnēs, kas Latvijā un pasaulē jauns. Interneta ātrums – tāds kā Rīgā.
Kārtējo reizi pārliecinājos, ka Latvijas valsts, Bila un Melindas Geitsu fonda ieviestais, publisko bibliotēku internetizācijas projekts “Trešais tēva dēls” (3TD) funkcionē vienkārši lieliski. Ar avīzēm latviešu valodā gaišajā un visnotaļ jaukajā bibliotēkā gan bija pašvaki, neviena dienas laikraksta. Kā taisnojās bibliotekāre, te jau 80% nelatviešu. Tiesa, dažs bilžains modes žurnāls latviešu mēlē bija aplūkojams. Nopriecājos arī par “Praktisko Latvieti”.
Nekas, domāju, kāri pēc latviešu avīzēm apmierināšu Ludzā. Paliela pilsēta tomēr. Diemžēl, lai kurā lielveikala avīžu stendā meklētu, avīzes tikai krievu valodā. Bija satumsusi pievakare, un arī “Narvesen” kiosks, kurā latviešu avīzes mēdzot būt, bija jau aizvēris slēģus.
Nekas, domāju, vismaz viesnīcā latviešu televīziju paskatīšos, kā Rīgas “Dinamo” kārtējo reizi dabū pa muguru.
Neticēsiet, bet starp 160 kanāliem bija armēņu, ebreju, poļu, vācu, vismaz trīs arābu sporta, kaut kāds erotiskais, lietuviešu, desmitiem krievu, bet neviena latviešu televīzijas kanāla. Varbūt iet uz automobili klausīties Latvijas radio, kas tiešām visu Latgales ceļu skanēja labi? Patriotisms ir laba lieta, bet aukstumā un tumsā kaut kā…
Dusmīgs gāju ēst uz viesnīcas kafejnīcu kaut kādas muļķīgas krievu telefabrikas skaņu fonā. Kļuva labāk, jo bija lēta un fantastiska cūkas karbonāde ar sieru. Un, kad vēl pie blakus galdiņa piesēdās iemīlējies latgaļu pārītis ar brīnumjauku valodu, palika jau pavisam labi. Un latviskie uzraksti ārā uz ielas un Latvijas karogi pie iestādēm vairs nelikās mulāža. Te tomēr laikam ir Latvija.