Lūdzu, lūdzu, varam nopirkt? Frāzes, kas apslāpēs skandālus un nerimstošo lūgšanos 0
Vienalga, lai arī cik mājās būtu daudz mantu un cik reižu tu pēc kārtas censtos bērnam paskaidrot, ka šodien pietiks skatīties multfilmas, mazajiem ķipariem ir gluži vai iekodēts sev vēlamo lūgt vēl desmitiem reižu. Šajos brīžos bieži vien pieaugušais vai bērns neiztur, attiecīgi paceļot balsi vai sarīkojot pamatīgu scēnu. Taču no netīkamā jampadrača iespējams izvairīties, piemeklējot atbilstošus vārdu virknējumus.
Lai gan bērni tikai pamazām mācās un iepazīst pasauli, daudzi jau sapratuši, ka pamatīga raudāšana un skandalēšanās publiskās vietās liek vecākiem piekāpties viņu vēlmēm. Piemēram, bērns veikalā uzstājīgi prasa vienu konfekti, jo tādu taču nekad dzīvē nav vēl dabūjis (kas bieži vien izrādās aplams apgalvojumus), bet vecāki viņam atsaka. Tad seko pamatīga brēkšana, un mīļā miera labad pieaugušie piekāpjas un konkrēto lietu nopērk.
Bet pēc tam jau klāt nākamā “tirgošanās” – vecāki uzsver, ka saldumu varēs apēst tikai pēc vakariņām, bet bērns piedāvā arī mašīnā kādu gabaliņu apēst.
Un tā šā jautājuma-atteikuma-lūguma “spēle” turpinās ilgi, kamēr bērns dabūjis savu vai apvainojies uz visu pasauli, bet vecāki izvesti no pacietības.
Lai meklētu variantus, kā apslāpēt bērnu ilgstošo lūgšanos, esam apkopojuši “Your Tango” un “Parents” ieteikumus veiksmīgākai vecāku komunikācijai ar atvasi.
Pajautāts un atbildēts
Vecākiem svarīgi saprast, ka pie sava “nē” ir jāturas. Ja reiz atteici bērnam viņa vēlēšanos, savas domas mainīt nedrīkst, jo tad pieaugušie kļūst kā marionetes atvases rokās.
Liela nozīme ir tam, kādu pozīciju ieņemsi jau sarunas sākumā, piemēram, reizēs, kad mazais tev blakus dīc pēc saldējuma.
Protams, vecākiem jāsaprot, ka sacītais ir jāpamato – jāsniedz skaidra atbilde, tieši kāpēc tu atsaki bērna lūgumam (drīz būs vakariņas, jau vienu saldējumu šodien apēda u. c.). Kad pirmo reizi pasaki nē, bet lūgšanās nebeidzas, izmēģini atbildi: “Pajautāts un atbildēts.” Ar to, ļoti iespējams, viss nebeigsies – bērns turpinās vaicāt pēc kārotā vēl un vēl, bet tu kā sabojāta plate visu laiku atbildi ar vienu: “Pajautāts un atbildēts.”
Iespējams, pirmajā reizē vēl viss nebūs tik gludi, kā vēlētos – kādu raudāšanas un kliegšanas monoizrādi bērns vēl varētu uzrīkot, taču šāda atbilde palīdzēs bērnu audzināšanā nākotnē. Ar laiku mazais ķipars sapratīs, ka šādā veidā vēlamo rezultātu panākt neizdodas, tāpēc nemaz nav jēgas neskaitāmi daudz reižu atkārtot vienu un to pašu.
Ja vecāki lielākoties savu “nē” beigās nomaina uz “jā”, viņi paši savā ziņā māca bērnu lūgties. Kāpēc gan dažādos veidos nepaprasīt vēl piecas, desmit reizes, ja var sasniegt kāroto?
Ja…, tad…
Vecākiem ir jāspēj savaldīties, tas ir fakts. Ja nerimstošā lūgšanās norisinās mājās, tad iespējamiem niķiem būs tikai daži skatītāji, bet publiskās vietās gan jārēķinās ar daudziem acu pāriem. Viens no variantiem, kā nogurdinošo lūgšanos apturēt, ir likt bērnam saprast, ka viņa neklausīšanai būs paliekošas sekas.
Šajos gadījumos labi der “Ja…, tad…” apgalvojumi, piemēram: “Ja tūdaļ nebeigsi ēst bez paplātes, saldo ēdienu arī nedabūsi,” vai: “Ja nenoliksi šo mantu atpakaļ plauktā, nevarēsi iet spēlēties ar draugiem.”
Pats galvenais šajā situācijā ir turēties pie vārdiem un likt bērnam saskarties arī ar sekām.
Tev nevajag vēl trīs vai piecas reizes savu sacīto atkārtot vai uzsvērt, ka šoreiz runā pavisam nopietni. Liec bērnam uzreiz saprast, ka viņš ir pāršāvis pāri strīpai un rīcībām ir sekas.
Diskusijas beigas
Vēl viens variants, kā atbildēt, ir pielikt sarunai punktu, nevis komatu. Ja bērns vaicā, vai varēs palikt pie drauga pa nakti, bet atteikuma iemesls meklējams tajā, ka šāda bērnu “ballīte” pirms nedēļas jau bija, vispirms laipni to izskaidro arī bērnam. Pēc tam visdrīzāk sekos tādas frāzes kā “Lūdzu, vēl tikai šo reizīti, pēc tam vairs ne”, taču tev ir skaidri un gaiši jāliek saprast, ka domas vairs nemainīsi: “Nē, diskusijas beigas!”
Pats galvenais – atteikuma iemeslam jābūt skaidram arī bērnam, citādi viņam var šķist, ka tu tikai spītējies un gribi parādīt pārākumu pār mazāko, tādējādi izraisot vēl vienu dusmu virpuli. Frāzi “Diskusijas beigas” vari aizstāt ar “Saruna ir galā” vai “Es par to vairs nerunāšu”. Arī šajā gadījumā negaidi, ka pirmajās reizēs ierastā raudāšana, kliegšana, roku mētāšana (ja bērnam ir šāds ieradums) vienkārši apsīks. Taču rezultātu būs iespējams skatīt ilgtermiņā.
Bērnu niķu iemesli var būt gan pamatots, piemēram, izsalkums, nogurums, vai arī ar slēptu nolūku – lai dabūtu to kārumu un lietu, kuru ļoti gribas.
Šodien veikalā neko nepirksim
Ja lielākās problēmas ar nemitīgu lūgšanos ir tieši veikalā, bērns jāsagatavo jau iepriekš. Tev viņam jāpaskaidro, ka šodien veikalā neko tieši viņam nepirksiet, jo bērns patiesi var apjukt, kāpēc vecāki var visu, ko gribas, likt iepirkumu groziņā, bet viņš ne. Tas rada šķietami negodīgu situāciju, tādēļ jau laikus jāliek bērnam saprast, ka tas, ko izvēlas pieaugušie, ir domāts visiem.
Saprotams, ja vienmēr kaut ko bērnam nopērc, viņš katru reizi to sagaidīs.
Ja vēlies bērnu kaut kādā veidā iepriecināt ar lietām, kas viņam garšo vai patīk, nedari to veikalā, bet pārsteidz, kad viņš to negaida.
Tāpat bērniem ir svarīgi mācīt naudas vērtību, lai nešķistu, ka visu veikalā iespējams nopirkt par pāris centiem. Ielūkojies šeit un uzzini veidus, kā bērnam mācīt atbildīgi rīkoties ar naudu un izprast tās vērtību.
Pieliec vēlmju sarakstam
Katram bērnam ir kādas vēlmes – vienam gribas stilīgas bikses, citam braucienu ar ģimeni uz akvaparku, bet vēl kādam lielāko šokolādes olu veikalā. Ja bērns nemitīgi lūdzas kaut ko, aicini viņa vēlmi pierakstīt “Dzimšanas dienas” vai “Mēneša vēlēšanās” sarakstā.
Kad pagājis konkrēts laiks, piepildi arī kādu daļu no pierakstītajām vēlmēm – pirms tam gan ar bērnu jāvienojas, kāda būs kopējā summa vai mantu skaits, kuru vecāki viņam dāvās (viss atkarīgs no pašu iespējām).
Daļa vēlmju, iespējams, nav nemaz materiāli ietilpīgas, tāpēc tās varēsiet īstenot kaut tuvākajās dienās.
Šādā veidā izvairīsies no situācijām, ka bērns ilgstoši un izmisīgi lūdzas kaut ko, jo vēlmju saraksts būs pierādījums tam, ka daļa no lūgtā arī piepildīsies.
Kā palīdzēt bērnam tikt galā ar emocijām
Bērni vēlas, lai viss notiek viņiem pa prātam, kā arī negrib sastapties ar brīdi, kad jūtas slikti, – šie ir galvenie iemesli, kāpēc viņi pēc vienas atteikšanas reizes turpina lūgties vēl un vēl. Tieši tādēļ bērniem ikdienā ir jāmāca, kā tikt galā ar trauksmes, skumju un dusmu sajūtām, jo spēja kontrolēt emocijas viņam palīdzēs turpmākajā dzīvē.
Gados jaunākajiem bērniem māci, ka skumju brīžos var nevis kliegt un dusmoties, bet, piemēram, zīmēt, turpretī vecākajām atvasēm der parādīt, ka, piefiksējot emocijas uz papīra, ar tām ir vieglāk tikt galā. Kad bērns spēj labāk kontrolēt savas emocijas, viņš vairs nevēlas tik ļoti valdīt pār citu rīcību.
Arī tad, ja bērnam raksturīga nemitīga lūgšanās un gaušanās, vērts paskatīties uz “lielo bildi”. Māci bērnam būt pateicīgam par to, kas viņam ir un tiek ļauts, jo tad mazināsies vēlme prasīt vēl un vēl. Tāpat ir jāskaidro atšķirība starp vēlmēm un vajadzībām – jāliek saprast, ka ir lietas, bez kurām nevar pilnvērtīgi dzīvot, un tādas, kuras pilnīgi mierīgi noliekamas malā.
