Lūdz palīdzību, lai Dārtas dzīve neapstātos tās plaukumā 6
Raugoties uz šo jauno sievieti, var rasties priekšstats, ka viņai viss ir kārtībā – viņa ir skaista, smaidīga, enerģiska un jautra. Dārtai ir 32 gadi, un viņa ir nelabojama optimiste. Šķiet, jau kopš bērnības Dārta smeļas enerģiju no kāda neredzama un mums nezināma avota.
Taču tagad šis avots sāk izsīkt. Nu jau 15 mēnešus jaunā sieviete cīnās ar smagu onkoloģisku slimību. Pirms gada viņai tika piešķirta invaliditāte. Dārtai ir nepieciešama palīdzība, lai apmaksātu dzīvībai svarīgus imūnterapijas medikamentus, kurus viņai individuāli piemeklējuši vācu speciālisti.
Viens zāļu kurss maksā 3000 eiro. Dārtai ir vajadzīgi vismaz četri šādi kursi.
Kopš bērnības Dārta profesionāli nodarbojas ar tenisu. Pēc rakstura Dārta ir apņēmīga un neatlaidīga. Un ļoti neatkarīga. Mācoties vidusskolas vecākajās klasēs, Dārta nolēma, ka laiks kļūt patstāvīgai, un devās uz Angliju. Tur viņa uzsāka mācības koledžā, apgūstot sporta pasniedzēja specialitāti.
Paralēli mācībām Dārta nepārtraukti strādāja – restorānos un viesnīcās, lai praktizētos un nopelnītu sev iztikai. Pēc koledžas absolvēšanas Dārta turpināja mācības Bournemouth University, izvēloties tūrisma menedžmentu. “Dzīves ritms bija vienkārši nenormāls,” atceras Dārta.
“Taču 2016. gadā, saņemot universitātes diplomu, es pēkšņi apstājos un aizdomājos. Man sagribējās atgriezties mājās, Latvijā, pie ģimenes. Laikam esmu kā Sprīdītis, kurš devās plašajā pasaulē laimi meklēt, bet galu galā saprata, ka nekur nav tik labi kā mājās,” smaida Dārta. Viņa atgriezās Latvijā un kļuva par tenisa treneri, daudz strādājot gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem.
Kādu dienu, ieejot pēc treniņa dušā, Dārta uztaustīja sev padusē blīvu bumbuli.
Sākumā viņa nepievērsa tam īpašu uzmanību, tomēr devās uz pārbaudi, kur speciālisti uztaisīja histoloģiju. Tad arī Dārta izdzirdēja nepatīkamo diagnozi.
“Diagnozi noteica ātri, divu nedēļu laikā”, atceras Dārta. “Un izdeva man spriedumu – Hodžkinalimfoma. Es, protams, nespēju noticēt, ka tas viss notiek ar mani. Nē. Ar mani nekas tāds nevar būt. Es taču nodarbojos ar sportu, man ir veselīgs uzturs un nav nekādu kaitīgu ieradumu.” Taču ārsti teica: “Jums viss ir slikti. Ejiet mājās.” Un sākās Dārtas sāpju ceļi…
Visu izlemj mazas nianses
“Visskumjākais ir tas, ka pie mums mediķi nozīmē noteiktu terapiju, bet neko nestāsta par blaknēm, par alternatīvām”, stāsta Dārtas mamma. “Nez kādēļ netiek piedāvātas citas ārstēšanas metodes, piemēram, imūnterapija, kas šobrīd plaši tiek izmantota Eiropā un Amerikā.
Pirms 12 gadiem ar tādu pašu diagnozi traģiski aizgāja mana labākā draudzene.
No preparātiem, kurus ārsti viņai nozīmēja pēc ķīmijterapijas, pārstāja darboties nieres. Izglābt viņu neizdevās. Tagad tāda pati terapija tika nozīmēta Dārtai.
Mēs atteicāmies. Blakņu risks ir pārāk liels. Nelaime tāda, ka pie mums nav kompleksas pieejas, pacientiem netiek stāstīts par visiem iespējamiem terapiju veidiem un zālēm, lai gan tās ir reģistrētas Zāļu reģistrā. Imūnterapija taču ir pieejama arī pie mums, tikai par naudu.
Imunitātes preparāti ir jāpiemeklē individuāli. Ir speciālas detox metodes organisma attīrīšanai. Tikai tās parasti netiek piedāvātas, bet pats pacients daudz ko nezina. Viņš dzīvo panikā un bailēs, viņam nav laika padomāt un pieņemt pareizo lēmumu, jo galvā valda haoss. Nav arī psihoemocionālā atbalsta, lai cilvēku nomierinātu. Dažkārt pat vismazākās nianses var izšķirt visu. Tas taču ir dzīvības un nāves jautājums.
Mums ārsti pateica, ka gadījumā, ja atteiksimies, viņi nesola mums nekādas izredzes. Taču mēs paši sākām meklēt dažādus variantus, pētīt metodes, kas tiek pielietotas citās valstīs. Atradām klīniku Baltkrievijā, kur bija iespējams iziet imūnterapiju. Rezultāti bija labi. Taču Dārta pārslimoja smagu gripu, un viņas stāvoklis pasliktinājās. Tad mēs sākām meklēt citas iespējas, lai izmēģinātu citus variantus un atrastu tieši Dārtai piemērotu ārstēšanas metodi.”
Dārta ar mammu atrada klīniku Vācijā. Tur Dārtai tika veikta diagnostika un visi nepieciešamie izmeklējumi – dziļāki un detalizētāki, nekā iepriekš.
Ārsti nozīmēja Dārtai individuālu ārstēšanu, ņemot vērā viņas slimības īpatnības.
Vācijā Dārta izgāja divus kombinētos ķīmijterapijas un imūnterapijas kursus. Rezultāts bija ļoti labs, tas nozīmē, ka ārstēšana ir piemeklēta pareizi. Ārstu prognozes vieš cerību, tātad ir jāturpina.
Dārta par visu maksāja pati, viņai aktīvi palīdzēja ģimene undraugi, piesaistot arī sociālo tīklu resursus. Tagad Dārtai ir nepieciešams kārtējais terapijas kurss, taču nokļūt Vācijā šobrīd nav iespējams. Tāpēc ķīmijterapija Dārtai tiek veikta Latvijā, vadoties pēc vācu ārstu izstrādātā protokola.
Taču zāļu nav. Palīdzība ir nepieciešama steidzami, lai apmaksātu Vācijā ražoto imūnterapijas preparātu. Valsts šo preparātu nekompensē. Kursa cena ir aptuveni 12 000 eiro. Un tas ir dzīvības jautājums.
Kā palīdzēt
Dārta vienmēr ir bijusi ļoti sportiska, enerģiska un dzīvespriecīga. Kāpēc šī nelaime ir piemeklējusi tieši viņu, Dārta, protams, nezina. Taču ārsti un arī viņa pati pieļauj, ka viens no iemesliem varētu būt pārslodze un stress. Mācoties un strādājot Anglijā, laika atpūtai nebija. Arī pēc atgriešanās Latvijā Dārtas dzīves ritms neļāva viņai atslābināties.
Tagad Dārta ir spiesta nestrādāt. Jau gadu viņa saņem niecīgu invaliditātes pabalstu. Taču Dārta smaida un turpina ticēt labajam.
Dzīt prom sliktās domas viņai palīdz romantiskas komēdijas un seriāli. Dārta daudz lasa, izvēloties grāmatas par psiholoģiju, veselīgu uzturu un medicīnu. Vēl viņa aktīvi norūda organismu un ievēro diētu. “Es nekad neesmu gribējusi būt vienkārša mājsaimniece,” saka Dārta. “Taču rauties melnās miesās 40-50 stundas no vietas nav pareizi. Organisms neiztur. Par to ir jāaizdomājas katram, kamēr nav par vēlu.”
Dārta tic, ka viņai izdosies izveseļoties. Viņa sapņo par stipru un draudzīgu ģimeni – labu vīru un veseliem bērniem. Lai viss būtu no sirds un ar mīlestību. Un vēl viņa ļoti grib kļūt par fizioterapeitu un palīdzēt citiem. Pateicoties pieredzei trenera darbā, viņai ir daudz interesantu ideju un izstrāžu.
“Paldies visiem, kas mani atbalsta,” raksta Dārta savā sociālo tīklu profilā. “Vēl mazliet, un es to paveikšu. Es ticu, viss izdosies, jo man vēl ļoti daudz kas darāms šajā dzīvē.”
Programmas “Zaļā lampa” ziedojumu tālrunis – 90006384 darbojas Dārtas atbalstam līdz 13. aprīlim. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.
Labdarības fonds BeOpen ir atvēris speciālu kontu medikamentu apmaksai. Nekādi procenti no pārskaitījumiem uz šo kontu netiek ieturēti.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Mērķis – Zaļā lampa, Dārtas Vitolas atbalstam
