Lūdz palīdzēt ugunsgrēkā māju zaudējušajai tēlniecei Ēvī Upeniecei 0
Autors: Vineta Skalberga
Labdarības organizācija Ziedot.lv uzsākusi ziedojumu vākšanu Latvijas tēlniecības vecmeistarei Ēvī Upeniecei, kura 27.janvārī postošā ugunsnelaimē zaudējusi savas mājas Baltezerā, Ādažu novadā. Mākslinieces vienīgais glābiņš šobrīd ir kaimiņi, kas viņai dod pajumti. Taču ļoti nepieciešama palīdzība, lai pēc iespējas ātrāk Ēvī varētu atgriezties savās mājās.
Ēvī Upeniece (dz.1925.g.) ir viena no vecākās paaudzes tēlniecēm, kas vēl aktīvi, radoši strādā. Māksliniece ir apbrīnas cienīga, jo neskatoties uz lielām likstām, kas viņu piemeklējušas vairākkārt, Ēvī spēj vienmēr rast sevī spēku ne tikai turpmākai dzīvei, bet arī radošam darbam.
Ēvī studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, laikā no 1947.-1952.g., kad absolvēja ar diplomdarbu “Artura Frindberga portrets” Teodora Zaļkalna vadībā. Lielākā daļa radošā mūža veltīta valsts pasūtījuma darbu veidošanai padomju gados. Kaut arī mākslas darbu saturs un vizuālais veidols atbilda socreālisma doktrīnai, tomēr izpaudās zināma antagonisma dzirksts atveidotajos sieviešu revolucionāru, kolhoznieču un medmāsu vai vispārinātu, alegorisku būtņu tēlos, kas simbolizē cīņu, mieru un žēlsirdību. Ļoti būtiska tēma, kas caurvij viņas daiļradi, ir madonnas. Te atklājas gan lirika, maigums, harmonija, intimitāte, gan traģika un dzīvības trauslums. Nezinu nevienu citu latviešu tēlnieci, kas tik izjusti un emocionāli ētiski spēj atveidot sargājošo, mīlošo, arī sāpju skarto mātes tēlu. Spēcīgākie no šiem – “Salaspils madonna” (1979.g., bronza, LNMM kolekcija) un “Dēla Kārļa piemiņai” (2005.g., marmors), kas aizgāja bojā ugunsgrēkā.
Pieminēšanas vērta ir tēlnieces veidotā bronzas portretu galerija, kurā atpazīstam slavenākās latviešu aktrises: Elzu Radziņu, Viju Artmani, Astrīdu Kairišu un Ausmu Kantāni. Viņai, kā spēcīgai rakstura sievietei, saistošas ir draudzīgas attiecības ar vitālām personībām.
Memoriālās tēlniecības jomā viņas devums nav plašs, bet tomēr vērā ņemams: 1956. gadā tika atklāts padomju gūstekņu memoriāls Ziepniekkalnā, bet 1970.-1990. gadā uzstādīti kapa pieminekļi vairākās Rīgas kapsētās.
Leģendāri darbi, kuri atnesa tēlniecei popularitāti, ir Latvijas upju alegoriskie tēli – Daugava, Lielupe un Gauja. Māksliniece vairākkārt atgriezusies pie Spīdolas tēla. Autore runā ne tikai par klasiskā skaistuma kanoniem, bet arī vitalitāti un nacionālo identitāti.
Daudzi mākslinieki pagājušā gadsimta 90. gadu ekonomisko krīžu rezultātā saskārās ar dažādām grūtībām, kuru dēļ ar mākslu vairs nenodarbojās, taču Ēvī spītīgi, cītīgi ķepurojās un nepadevās. Viņa sāka veidot mazās formas skulptūriņas un ciļņus, kam piemīt kamerstila raksturs.
Jau kopš studiju gadiem Ēvī izceļas ar niansētas plastiķes dotībām, ko varam uzskatīt par T. Zaļkalna tradīciju turpinājumu, bet ideālā skaistuma meklējumos viņa tuva ar otru izcilu tēlnieku, savu skolotāju Kārli Zemdegu.
