Lūdz Drošības policijai pārbaudīt Giļmana rakstu 0
Mēģinājumus attaisnot noziegumus pret cilvēci nedrīkst atstāt bez atbildes. Ar šādu motivāciju Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti vakar nolēma lūgt Drošības policiju (DP) izvērtēt politiķa Aleksandra Giļmana izteikumus par 1941. gada represijām.
“Runa šajā gadījumā nav tik daudz par pašu Aleksandru Giļmanu, kā par to, vai šādi izteikumi Latvijas sabiedrībā vispār ir pieļaujami un kā uz tādiem vajadzētu reaģēt. Grūti iedomāties, ka, piemēram, Izraēlā kāds politiķis varētu atļauties paziņot, ka holokausts patiesībā nav bijis nekas briesmīgs, bet tikai tāda ampelēšanās,” skaidroja apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (NA). Tādēļ pēc viņa ierosinājuma apakškomisijā tika sagatavots iesniegums DP ar lūgumu pārbaudīt 15. jūnija laikrakstā “Čas” publicēto A. Giļmana rakstu, kurā autors “apšauba deportāciju traģiskumu un falsificē vairākus ar 1941. gada represijām saistītos vēstures notikumus”. Deputāti lūdz pievērst īpašu uzmanību diviem Giļmana izteikumiem. Pirmkārt, vai izsūtījuma pielīdzināšana “uzjautrinošai pastaigai brīvā dabā” nav Krimināllikuma 74.1. panta (par noziegumu pret cilvēci publisku attaisnošanu) pārkāpums. Otrkārt, vai apgalvojums, ka izsūtīšanas veikuši latvieši, nav Krimināllikuma 78. panta (par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu) pārkāpums.
Pret iesniegumu iebilda tikai Nikolajs Kabanovs (“SC”). Viņaprāt, Giļmanam ir tiesības paust savu personīgo viedokli par tā laika notikumiem. “Es pats tur tolaik nebiju un nevarēju būt klāt, tādēļ nevaru vērtēt viņa viedokļa pareizību vai nepareizību, bet mūsu valstī tomēr pastāv vārda brīvība, un tā ir jāattiecina uz visiem – gan Giļmanu, gan nacionālo partiju sponsoru Aivaru Sluci, kurš publicē dažādus apšaubāmus rakstus par krieviem,” uzskata N. Kabanovs.
Pārējie apakškomisijas deputāti gan viņam iebilda, ka vārda brīvībai ir savas robežas, kas noteikts Latvijas Republikas likumos. “Vārda brīvība nedod tiesības apgānīt mirušo cilvēku, tostarp arī mazu bērnu, piemiņu,” uzsvēra deputāte Ingūna Rībena (“Vienotība”).
Balsojumā par iesniegumu Kabanovs vienīgais balsoja pret. Visi pārējie deputāti, arī “SC” pārstāvis Vladimirs Res- kājs, to atbalstīja. “Kādēļ lai es neatbalstītu? Attaisnot šos noziegumus ir, maigi izsakoties, nepareizi,” pēc sēdes skaidroja deputāts Reskājs. Viņš arī pieļāva, ka Giļmans ar savu rakstu nemaz nav vēlējies neko attaisnot, bet gan provocēt sabiedrību.
Vienlaicīgi ar iesniegumu DP Valstiskās audzināšanas apakškomisija pieņēma paziņojumu politiski represēto iedzīvotāju aizstāvībai, kurā asi nosoda Giļmana rak-stu. “Izteikumi, kas zaimo neskaitāmu padomju varas nomocītu cilvēku piemiņu, nav un nevar kļūt par normu Latvijas sabiedrībā. Mēs aicinām žurnālistus, politiķus, sabiedriskā viedokļa veidotājus un citus pilsoņus būt nesaudzīgiem pret šādu visatļautību un darīt visu, lai Latvijas politiski represētajiem iedzīvotājiem šādi apvainojumi vairs nebūtu jāpiedzīvo,” teikts dokumentā. Deputāti īpaši vēršas pie krievu valodā rakstošajiem un raidošajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru morāls pienākums šobrīd esot parādīt, ka Giļmana viedoklis ir rets izņēmums un kļūda, kurai nav atbalsta Latvijā dzīvojošo cittautiešu vidū. Vienlaikus paziņojuma autori atvainojas Latvijas politiski represētajiem par to, ka neatkarīgajā Latvijas valstī viņiem jāpiedzīvo šādi apvainojumi.
Jau pirmdien savu atbalstu politiski represētajiem solīja arī NA valde. Partijas speciālisti palīdzēšot politiski represēto organizācijām sagatavot iesniegumu, ar kuru vērsties Ģenerālprokuratūrā pret Giļmana izteikumiem.
