Lucerna 0
Kad un kā pareizi pļaut lucernu? Anna Kļavinska Preiļu novadā
Pasaulē ir sastopams ap 50 lucernas sugu, kas izceļas ar lielu dažādību. Latvijā lopbarības iegūšanai lielākoties izvēlas audzēt vai nu kādu no sējas lucernas (Medicago sativa) šķirnēm, kuras selekcionētas ārzemēs, vai hibrīdās lucernas (Medicago varia) vietējo šķirni ‘Skrīveru’. Savvaļā nereti sastopama dzeltenā jeb sirpjveida lucerna (Medicago falcata), Igaunijā izveidotas divas šīs sugas ganību tipa šķirnes, kuras veido zemu, blīvu zelmeni. Mūsu tirgotāji diemžēl šīs sēklas nepiedāvā, bet interesenti tās var redzēt un novērtēt Zemkopības institūta izmēģinājumos Skrīveros.
Lucerna ir ilggadīgāka, bet salīdzinoši kaprīzāka nekā sarkanais āboliņš. To nevar audzēt skābās augsnēs, jo tad traucēta gumiņbaktēriju normāla darbība, un augi nīkuļo. Tā ir piemērota velēnu karbonātu augsnēm ar neitrālu vai vāji skābu reakciju (pH virs 6). Lucerna izmantojama trīs četrus gadus, labos apstākļos tā ražo pat ilgāk.
Lai palielinātu zelmeņa ilggadību, augiem vienreiz sezonā vajag ļaut izveidot ziedpumpurus – tad to nopļauj ziedēšanas sākumā. Pārējās reizes var pļaut agrākās attīstības stadijās – pumpurošanās laikā. Veģetācijas periodā var ievākt 3 – 4 ražas. Pirmo pļāvumu parasti veic jūnija sākumā, tas ir, ap 10. – 15. jūniju, kad lucerna jau ir sākusi ziedēt. Turpmākos – atkarībā no laika apstākļiem, parasti pēc 30 – 40 dienām. Pietiekamā mitrumā līdz septembrim var paspēt no lucernas ievākt vēl divas ražas. Beidzamo reizi pļauj septembra pēdējās dienās vai oktobrī. Ieteicamais pļaušanas augstums 3 – 4 cm.
– Nevajadzētu lucernu pļaut septembrī, jo šajā laikā augu saknes uzkrāj barības vielas sekmīgai ziemošanai, – skaidro Zemkopības zinātniskā institūta Selekcijas nodaļas vadītāja Sarmīte Rancāne.
Piemērotos augšanas apstākļos lucerna ir ražīga, ātraudzīga, tai ir labas ataugšanas spējas arī sausākās vasarās, jo, pateicoties spēcīgajai sakņu sistēmai, augi sevi spēj nodrošināt ar mitrumu un barības vielām no dziļākiem augsnes slāņiem. Lucerna slikti pacieš nomīdīšanu un zemu apganīšanu. Tomēr, ja vēlas zelmeni kādu reizi sezonā noganīt, jānodrošina tāds režīms, ka dzīvnieki pēc tam pārvietojas uz citām platībām, ļaujot lucernai kārtīgi ataugt. Ganību zelmeņos ieteicams iekļaut šim mērķim paredzētās šķirnes, piemēram, Igaunijā selekcionētās dzeltenās lucernas ‘Juurlu’ un ‘Karlu’, kuras vairojas ar sakņu dzinumiem un ir daudz noturīgākas pret zemu apganīšanu un izmīdīšanu.
Lucerna ir proteīniem bagāta lopbarība, to sekmīgi var izmantot zaļbarībai, kā arī siena un skābsiena gatavošanai. Lucerna labāk vīst, ja nopļauta platā vālā. Parasti vītināšana ilgst diennakti.