Lucavsalas liktenis neskaidrs 0
Ja laika apstākļi ļaus, jau šonedēļ varētu tikt pabeigti šajā gadā veicamie labiekārtošanas darbi Lucavsalas ziemeļu pusē, kas ir Rīgas vēsturiskā centra daļa.
Pagājušās nedēļas beigās nenolīdzināts un ar zāli neapsēts bija palicis vairs tikai pusotrs hektārs no 11 hektārus plašās topošās atpūtas teritorijas. Līdz rudenim jauniekārtotajā parkā būs izveidotas takas ar šķeldas klājumu, ierīkots apgaismojums un video novērošana. Līdz ar to jau šoziem Lucavsalu varēs izmantot slēpotāji. Nākamgad tiks paplašināta pludmales zona, pussalas vidū ierīkoti pludmales volejbola un basketbola laukumi, kā arī bērnu rotaļu laukums. Daļā labiekārtotās Lucavsalas tiks saglabāta brīvāka daba – tur augošajiem kokiem pa vidu tiks izvietoti soliņi, un tā būs piemērota vieta piknikam.
Top jauns plāns
Vienlaikus miglā tīts ir Lucavsalas liktenis otrpus tiltam. Lielākajā daļā salas joprojām ir nepļautas pļavas, gan labāk, gan sliktāk apsaimniekoti un pamesti dārziņi, kā arī nedaudzas privātmājas.
Kā stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko, 2006. gadā izveidotais pilsētas attīstības plāns paredzēja, ka šajā Lucavsalas daļā attīstāma līdz 25 stāvus augsta centra apbūve. Taču plāns veidots celtniecības buma gados, un pēc ekonomiskās krīzes mainījušās gan iedzīvotāju, gan pašvaldības prioritātes un skatījums uz pilsētas nākotni. Tāpēc jūlija sākumā Rīgas domē pieņemts lēmums izstrādāt jaunu pilsētas attīstības stratēģiju un teritoriālo plānojumu, izvēloties centralizētu attīstības modeli.
Iespējams, tas paredzēs salā jau krietni zemāku apbūvi vai pat tikai izstāžu, sporta un atpūtas centru, kur dzīvojamo māju nebūs vispār. Nākamā gada sākumā būs noteiktas prioritārās pilsētas attīstības teritorijas, un, ja to vidū būs arī Lucavsala, pārmaiņas tur sāksies jau tuvākajos gados.
Pašlaik pilsēta uz salas izīrē sakņu dārziņus, taču, rēķinoties ar drīzu pārmaiņu iespēju, līgumus par to nomu slēdz tikai uz vienu gadu, un tajos nav atļauts stādīt ne kokus, ne daudzgadīgus krūmus. Dārziņu nomātāji ar to ir neapmierināti. Viņi vēlas nelielos zemes pleķīšus kopt arī nākotnē un skaidro, ka stabilāki līgumu nosacījumi ļautu viņiem plānot pamatīgākus ieguldījumus teritorijas sakopšanā. Ja Lucavsala nebūs starp pirmajām attīstāmajām teritorijām topošajā plānā, viņu vēlmes zināmā mērā varētu piepildīties un līgumu termiņi par dārziņu nomu varētu tikt pagarināti jau līdz pieciem gadiem.
Jāsarga no zagļiem
Tomēr arī mūsu sastaptie lucavsalieši gan priecājas par nule sakopto teritoriju salas ziemeļos, gan cer uz pārmaiņām otrpus tiltam. “Zaļš zemes stūrītis pilsētai vajadzīgs, un es gribētu, lai dārziņi šeit paliek arī nākotnē. Taču sala jāsargā no bezpajumtniekiem un zagļiem. Policija šeit manīta tikai dienā, bet nakts laikā teritorija mudž no šaubīgiem tipiem,” atzīst dārziņa nomātāja Diāna Grīnberga. Ieceri apbūvēt salu ar augstceltnēm viņa vērtē skeptiski un atgādina, piemēram, “Panorama Plaza” augstceltņu projekta likteni Pārdaugavā Lielirbes ielā, kas tā arī palicis nepabeigts. Ja ļautu izlemt viņai, rīdziniece uz salas gribētu redzēt vai nu sakoptus dārziņus, vai arī atrakciju parku bērniem.
Aplama iecere par daudzstāvu namiem uz salas šķiet arī Gunāram Indriksonam, kuru vietējie iesaukuši par Lucavsalas gubernatoru. Viņš 1940. gadā uz salas piedzimis, nodzīvojis šeit visu mūžu un atceras, kā vēl pirms Otrā pasaules kara Lucavsalas pļavās ganījās simtiem govju. Sirmgalvis uzskata, ka salas zeme atkal jāsadala uzņēmīgiem saimniekiem privātmāju būvniecībai. Taču vispirms uz salas jāizpļauj brikšņi, aizaugušās pļavas un jāizbūvē kārtīgas ielas. D. Grīnberga gribētu redzēt pa tām kursējam arī sabiedrisko transportu.
V. Jerošenko apgalvo, ka, lai arī daudzstāvu apbūves iespējas Lucavsalā izslēgt nevar un sarunas par tām ar ārvalstu investoriem turpinās, izstrādājot jauno plānojumu, pilsētas vadība ņems vērā arī iedzīvotāju vēlmes un ieceres. Iedzīvotāju iesniegumus Pilsētas attīstības komiteja gaidot jau šobrīd.
