Ļubļana būs Eiropas Zaļā galvaspilsēta 0
Eiropas Savienībā (ES) 75% iedzīvotāju dzīvo lielajās pilsētās, un, lai veicinātu vides uzlabošanu pilsētās, 2006. gadā Tallinā radās ideja ik gadu izraudzīties Eiropas Zaļo galvaspilsētu. Šī gada Zaļā galvaspilsēta ir Kopenhāgena, nākamgad par to kļūs Bristole, bet jūnijā izraudzīta jau nākamā laureāte – 2016. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta būs Slovēnijas galvaspilsēta Ļubļana.
Uz labāku vidi
Tikai nedaudzi zina, ka ideja apbalvot Eiropas “zaļākās” pilsētas dzimusi Igaunijā 2006. gadā, kad Tallinā notika starptautiska tikšanās, kurā piedalījās gan Igaunijas pilsētu pārstāvji, gan vēl 15 citu ES pilsētu delegācijas. Iniciatīva guva vispārēju atbalstu, ņemot vērā milzīgās pārmaiņas, kas notiek Eiropā beidzamajos pārdesmit gados, aizvien lielākam iedzīvotāju skaitam koncentrējoties pilsētās. Tādēļ arī vides uzlabošanas jautājumi pilsētās ir īpaši aktuāli.
Jau 2008. gadā tika izsludināts pirmais konkurss, kurā izraudzījās 2010. gada Eiropas Zaļo galvaspilsētu, par to kļuva Stokholma. Šī goda nosaukuma piešķiršanas mērķis ir apbalvot pilsētas, kas pastāvīgi guvušas lielus sasniegumus vides mērķu īstenošanā; mudināt pilsētas izvirzīt vērienīgus mērķus turpmākai vides uzlabošanai un ilgtspējīgai attīstībai; rādīt priekšzīmi citu pilsētu iedvesmošanai un veicināt labākās prakses un pieredzes izplatību visās citās Eiropas pilsētās. Konkursa žūrijā ir Eiropas Komisijas, Eiropas parlamenta, Reģionu komitejas un Eiropas Vides aģentūras pārstāvji.
Viszaļākās
Šā gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta ir Kopenhāgena, kura ir izvirzījusi ambiciozu mērķi līdz 2025. gadam kļūt par pasaulē pirmo CO2 neitrālo galvaspilsētu. Jau 2011. gadā Kopenhāgena CO2 emisiju bija samazinājusi par 21% salīdzinājumā ar 2005. gada datiem. Nākotnē kopenhāgenieši vēl intensīvāk izmantos velotransportu un sabiedriskā transporta vajadzībām tiks izmantoti hibrīdautobusi. Kopenhāgenas esošās ēkas plānots energoefektīvi renovēt, un arī jaunās ēkas būs energoefektīvas.
Nākamgad stafeti pārņems Bristole – sestā Lielbritānijas pilsēta pēc iedzīvotāju blīvuma. Bristole ir saņēmusi atzinību par optimālo transporta un enerģijas sektora darbību, kā arī vispārēju “zaļās ekonomikas” veicināšanu. Bristoles “zaļās revolūcijas” galvenie varoņi ir bijuši paši pilsētas iedzīvotāji, kas ar sociālo tīklu palīdzību aktīvi iesaistījušies vides sakārtošanas programmā. Savukārt institūcijas ir piešķīrušas 500 miljonus eiro pilsētas transporta uzlabošanai tuvāko divu gadu laikā un 300 miljonus eiro atjaunojamās enerģijas izmantošanas uzlabošanai.
Konkursā par 2016. gada Eiropas Zaļo galvaspilsētu piedalījās 11 pilsētas, starp favorītēm bija Vācijas pilsēta Esene, Norvēģijas galvaspilsēta Oslo, Nīderlandes pilsēta Neimegena un Zviedrijas Ūmeo, tomēr tās pārspēja Slovēnijas galvaspilsēta Ļubļana. Žūrijas motivācijā teikts, ka Ļubļana izcēlusies ar “savu iedzīvotāju sensibilizāciju vides jautājumos, vides un ekonomikas ilgtspējīgās attīstības stratēģiju “Vision 2025″, dažādiem vides uzlabošanas pasākumiem beidzamajos desmit gados, kā arī iespaidīgo sabiedriskā transporta tīklu”. Ļubļanas mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam tikai trešdaļa pārbraucienu pilsētā tiktu veikti ar privātajām automašīnām. Pilsētas centrs jau ir slēgts satiksmei, tā apmeklētāji var par brīvu izmantot elektriskos busiņus “Kavalir”, kas pārvietojas ar ātrumu 25 km/h.
Ļubļana latvietes acīm
LLU Lauku inženieru fakultātes 4. kursa studente Kristīne Eglīte ERASMUS studentu mobilitātes programmas ietvaros aizvadīto mācību gadu pavadīja Ļubļanā, studējot Ļubļanas universitātē.
Kristīne nav pārsteigta par to, ka Ļubļana būs Eiropas Zaļā galvaspilsēta: “Domāju, ka pilsēta ir pelnījusi šādu titulu. Ļubļanā ir daudz atkritumu šķirošanas staciju un pie visām dzīvojamām un arī biroju ēkām ir atkritumu šķirošanas konteineri. Arī par koku un parku trūkumu nevar sūdzēties.”
Studentes pieredze liecina, ka sabiedriskais transports Ļubļanā ir ārkārtīgi labi organizēts. Lielākajās pieturās ir ekrāni, uz kuriem norādītas minūtes līdz nākamajiem trim autobusa pienākšanas laikiem. Iespējams iegādāties mēneša abonementu (studentiem 20 eiro) vai karti, kura maksā 1,20 eiro un kuru var izmantot pusotru stundu, arī pārsēžoties vairākos autobusos. Papildus pluss – ar to pašu autobusa karti (kas ir kredītkartes lielumā un darbojas kā Rīgā e-talons), var iznomāt pilsētas velosipēdus, un par to jāpiemaksā tikai trīs eiro gadā.
Latviete atzīst, ka Ļubļana kā galvaspilsēta ir neliela, bet tas savā ziņā ir ļoti ērti, jo nav jāmēro pārāk garas distances, lai nokļūtu līdz mērķim.
