Muižnieks tomēr turpinās vadīt LU 0
Nākamos četros gados Latvijas Universitāti (LU) turpinās vadīt līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks. Tā nolemts LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdē, kas noslēdzās ceturtdienas vakarā.
Satversmes sapulcē darbojas LU mācībspēki, darbinieki un studenti.
Ārkārtas sēdi bija sasaucis pats I. Muižnieks pēc tam, kad daļa 24. maija Satversmes sapulces dalībnieku pauda viedokli, ka 24. maija Satversmes sapulcē I. Muižnieks amatā nav pārvēlēts, jo nav savācis vismaz pusi klātesošo balsu.
Toreiz par I. Muižnieku no 284 balsotājiem nobalsoja tikai 141, kas gan bija vairāk nekā par otru kandidātu – Gundaru Bērziņu – nodotās balsis.
Sākumā gan I. Muižnieks, gan LU administrācija pauda viedokli, ka rektors ir pārvēlēts, jo savācis vairāk balsu nekā otrs pretendents, tomēr vēlāk I. Muižnieks padevās spiedienam un sasauca atkārtotu Satversmes sapulces sēdi.
Taču ārkārtas sēde nenotika pēc I. Muižnieka ieteiktās darba kārtības. Šīs Satversmes sapulces sēdi sagatavoja īpaša komisija, kas vairākkārt tikās un meklēja kompromisus un vienojās par citu darba kārtību. Piemēram, I. Muižnieks bija rosinājis ārkārtas sēdē balsot par iepriekšējās Satversmes sapulces sēdē notikušo rektora rezultātu apstiprināšanu un rīkot rektora vēlēšanu otro kārtu tikai tad, ja rezultāti netiktu apstiprināti.
Taču ārkārtas sēdē vairākums atbalstīja ideju rīkot otro kārtu uzreiz, bez balsojuma par to, vai 24. maija vēlēšanās I. Muižnieks tika ievēlēts.
Profesora Sandra Lāča piedāvājumu vispirms labot Satversmes sapulces nolikumu, skaidrāk izklāstot balsošanas kārtību Satversmes sapulces nolikumā un tikai pēc tam atkārtoti balsot par rektoru, atbalstīja tikai 60 no vairāk nekā 200 Satversmes sapulces dalībniekiem.
Nesteigties ar atkārtotām vēlēšanām aicināja arī bijušais rektors Mārcis Auziņš, kurš atzina: “Mēs šobrīd ļoti slikti izskatāmies Latvijas sabiedrības acīs.”
Viņaprāt, lai rektora vēlēšanas nebūtu interpretējamas, vispirms gan būtu vajadzējis uzlabot balsošanas kārtību un tikai pēc tam balsot par to, kurš nākamos četrus gadus vadīs LU.
Toties profesors Andrejs Ērglis pauda, ka otrā vēlēšanu kārta notiek tikai tāpēc, lai novērstu visādas spekulācijas par LU notiekošo. Viņaprāt, rektors ticis pārvēlēts jau 24. maijā. Tie, kuri gribot piedalīties aizvien jaunās un jaunās Satversmes sapulces sēdēs laikam nākot uz universitāti pavadīt laiku nevis strādāt.
Otrā vēlēšanu kārta tika rīkota saskaņā ar LU noteikumiem par balsošanas kārtību rektora vēlēšanās, ko, atzīstot I. Muižnieku par ievēlētu, nebija ņēmis vērā Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš. Ārkārtas sēdē viņš nemaz nepiedalījās.
Otrajā balsošanas kārtā bija tikai viens pretendents: I. Muižnieks. Par pretendentu, par ko pirmajā kārtā bija nodots mazāk balsu, nevarēja balsot.
Pirms balsošanas I. Muižnieks teica emocionālu runu, kurā atzina, ka šis vēlēšanu process viņam bijis “sāpīgs, saspringts un morāli grūts moments”. Viņš apgalvoja: kaut arī 24. maija vēlēšanās viņam pietrūka tikai divu balsu, lai būtu saņēmis vairāk nekā pusi balsu, I Muižnieks pats bija gribējis atkārtotu balsojumu, lai saprastu, “vai LU saime mani atbalsta”.
To nav pieprasījis uzreiz tikai tāpēc, ka domājis, ka juridiskās procedūras to nepieļauj. I. Muižnieks teica, ka nebūt neturas pie sava krēsla, taču LU gan esot vajadzīga stabilitāte. Šobrīd, kad LU ir strīdi, “klīstot dažādi izdomājumi”, kas jo “sevišķi bīstami ir uzņemšanas fāzē”. Esošā situācija kaitē LU tēlam. Tāpēc I. Muižnieks cerot, ka balsojuma rezultāts ļaus atgriezties pie “normāla akadēmiskā darba”.
Atkārtotajās vēlēšanās I. Muižnieks savāca vairāk balsu nekā 24. maijā. No 248 Satversmes sapulcē reģistrētajiem dalībniekiem vēlēšanu biļetenus paņēma 245, bet vēlēšanu urnā bija iemesti 244 biļeteni, no tiem deviņi bija nederīgi.
Par I. Muižnieku nobalsoja 132, pret viņu – 112, līdz ar to līdzšinējais rektors tika pārvēlēts, par ko pauda neviltotu prieku.
Pagaidām nav zināms, vai notikušais balsojums samierinās LU saimi. Vēlēšanu procesā ir izskanējusi neapmierinātība gan ar to, ka I. Muižnieks pārāk lielu uzmanību pievērš nekustamajiem īpašumiem, bet par maz pievēršoties cilvēkresursiem, gan ar “savējo” un bijušo politiķu iecelšanu augstos, labi atalgotos amatos.
