LU, RTU, RSU – joprojām vadībā 0
Latvijas augstskolu reitings, ko publicējam jau astoto reizi, parāda, ka līderpozīcijās būtisku izmaiņu nav, taču Rīgas Juridiskā augstskola veikusi strauju lēcienu augšup no 22. uz 6. vietu.
Reitinga metodoloģija, kaut piedzīvojusi daudzus uzbrukumus un krietni kritizēta, tomēr nav mainīta, lai tam būtu pēctecība un tie pa gadiem būtu salīdzināmi. Reitinga veidošanā izmantoti statistikas dati, ko augstskolas pašas iesniegušas Izglītības un zinātnes ministrijai par studentu, pasniedzēju, absolventu skaitu u. tml. Publikāciju skaita aprēķināšanai izmantoti tikai dati no prestižākās un apjomīgākās zinātnisko publikāciju datu bāzes “Web of Science” sadaļas “TM Core Collection”. Reitingā vērā ņemtas vien tā sauktās vērtīgākās publikācijas – “Articles” un “Proceedings papers” –, apskati vai “review”, tāpat kā citus gadus, nav ņemti vērā.
Pirms reitinga publicēšanas tas tika izsūtīts Latvijas augstskolām, lūdzot to komentēt un ziņot par kļūdām datos, ja tādas pamanītas. Atklājās, ka Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) un Liepājas Universitātei (LiepU) tomēr bijis vairāk “vērtīgo” publikāciju, nekā sākotnēji aprēķināts. RSU palielinājās iegūto punktu skaits, taču ne tik ļoti, lai paceltos reitingā augstāk, bet LiepU izdevās uzlabot savu pozīciju par vienu vietu. Jau vairākus gadus pēc kārtas reitingā netiek iekļauta Ekonomikas un kultūras augstskola, jo iepriekš tā pati vienmēr pieprasīja, lai to no reitinga izņem. Šogad par reitingu tika saņemts ļoti maz augstskolu komentāru.
LU pārsvars sarūk
Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš var būt gandarīts, ka LU visus šos gadus, kopš reitings tiek gatavots, saglabājusi pirmo vietu. Jāsaka gan: šogad tai ir mazāk punktu nekā pērn, bet otrās vietas ieguvēja – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – iegūto punktu skaitu pieaudzējusi. M. Auziņš toties norāda: LU joprojām ir vadošā starp Latvijas augstskolām arī starptautiskos reitingos. “Nupat, aprīļa beigās, “QS Top Universities Stars” (“QS Stars”) publiskojis universitāšu vērtējumu, kurā Latvijas Universitāte piecu zvaigžņu sistēmā ieguvusi četras zvaigznes, kas ir izcils vērtējums un norāda uz LU augstu vērtējumu tādās kategorijās kā studiju darbs, absolventu nodarbinātība, pētniecība, starptautiskā orientācija, inovācijas u. c. LU aizvadītā gada laikā bijusi viena no augstāk novērtētajām Baltijas universitātēm arī citos starptautiskos reitingos, un tas dod konkurences priekšrocības gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, kā arī rada iespēju piesaistīt gan labākos studentus, gan mācībspēkus.” M. Auziņš domā: augstskolu skepse gan pret Latvijas, gan starptautiskajiem augstskolu reitingiem mazinās, un tās sāk apzināties, ka arī reitingu sniegto informāciju var izmantot, plānojot augstskolu attīstību.
Kritiskāka ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Tās pārstāvis Edijs Šauers izsaka šaubas par reitinga objektivitāti, paužot aizdomas, ka tā metodoloģija izveidota tā, lai pirmo vietu varētu nosargāt LU, kas, protams, nebūtu godīgi. Jāatbild, ka “LA” publicētā reitinga metodoloģija ir līdzīga starptautisko augstskolu reitingu metodoloģijai. Protams, tā varētu būt arī citāda. Taču, ja metodoloģiju ik gadus mainītu, varam droši paredzēt, ka tad saņemtu pārmetumus, ka izmaiņas notiek kādas konkrētas augstskolas labā.
RSU neapmierina arī tas, ka izšķirošais kritērijs ir augstskolas lielums, kas mūsdienās esot zaudējis jebkādu nozīmi bez sasaistes ar kvalitatīviem un saturiskiem rādītājiem. Jāsaka gan, ka tieši par augstskolas lielumu kā tādu punkti netiek piešķirti. Tos piešķir par akadēmiskā personāla un studentu skaita attiecību. Par to visvairāk punktus ieguvis samērā nelielais Transporta un sakaru institūts. RSU toties uzskata: ja atmestu studentu skaita rādītājus, tā reitingā ierindotos pirmajā vietā. Tajā pašā laikā augstskolas pārstāvis akcentē: arī jaunieši atzīst tieši LU, RTU un RSU pārākumu, visbiežāk piesakoties studijām tieši šajās augstskolās.
Uzsver specifiku
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere savukārt teic: “Jebkurš reitings ir iespēja paskatīties uz sevi no malas kontekstā ar citiem. Tomēr varam diskutēt par to, cik tas ir pilnīgs un atbilstošs un vai tas iekļauj visas universitātes darbības jomas un to virzienu specifiku.
Pēc reitinga varam secināt, ka LLU ir zemāks absolventu īpatsvars pret studējošiem un vērtējumi, kas saistīti ar lielu akadēmiskā personāla skaitu, tomēr tas ir saistīts ar LLU studiju virzienu specifiku. Mūsu spēcīgākās un unikālās nozares ir lauksaimniecība, veterinārmedicīna, mežsaimniecība un pārtikas tehnoloģija, kur studijas ir pietiekami komplicētas un prasa no studentiem nopietnu darbu, kas ne visiem studējošiem ir pa spēkam. Tādējādi LLU absolvē mazāks skaits jauniešu, nekā sākotnēji uzņemam. Turklāt šajos studiju virzienos studiju kvalitātes nodrošināšanai īpaši svarīgas ir nelielas studentu grupas un tādu profesionāļu piesaiste, kas strādā ne tikai universitātē, bet arī savā nozarē. Šādu pieeju uzskatām par veiksmīgu, taču tas vienlaikus ir arī iemesls, kāpēc reitingā par attiecīgajiem kritērijiem saņemam zemākus punktus.
Apzināmies, ka šobrīd viens no vājākajiem LLU punktiem ir ārzemju studentu skaits. Tieši tāpēc jau iepriekšējā gadā sākām nopietnu darbu šajā virzienā – veidojam sadarbības kontaktus ar austrumu valstīm, kas ir ieinteresētas mūsu studiju piedāvājumā. Plānojam, ka šis darbs turpmākajos gados rezultēsies ar ārzemju studentu skaita pieaugumu Jelgavā. Kopumā priecē fakts, ka esam pakāpušies vienu vietu augstāk – no 5. uz 4. vietu, kas nozīmē, ka pēc šā reitinga esam pirmajā vietā reģionālo augstskolu konkurencē. Reitinga rezultāti dod vēl lielāku motivāciju uzlabot rādītājus kritērijos, kur tas ir iespējams, un attīstīties tālāk.”
