LU rektoru varētu vēlēt vēlreiz 0
Aptuveni pussimta Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulces dalībnieku parakstījuši vēstuli, kurā pieprasa 7. jūnijā sasaukt jaunu Satversmes sapulces sēdi, lai vēlreiz lemtu, kam nākamajos četros gados uzticēt LU rektora krēslu.
Kā zināms, pagājušajā piektdienā LU jau notika rektora vēlēšanas: no 286 klātesošajiem Satversmes sapulces dalībniekiem par līdzšinējo rektoru Indriķi Muižnieku nobalsoja 141 (pret bija 143), bet par viņa konkurentu – LU Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes dekānu Gundaru Bērziņu – 128 (pret – 156).
Balsu skaitīšanas komisija pavēstīja, ka neviens nav ievēlēts, jo abi kandidāti saņēmuši mazāk nekā pusi balsu.
Tomēr Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš paziņoja, ka ievēlēts ir I. Muižnieks, jo saņēmis vairāk balsu nekā G. Bērziņš.
Tā arī sēde noslēdzās ar it kā I. Muižnieka uzvaru, tomēr daļā Satversmes sapulces dalībnieku ir turpinājusi briest neapmierinātība un nu sagatavotas divas vēstules: viena no tām LU Senātam, prasot 7. jūnijā rīkot atkārtotu Satversmes sapulces sēdi, kurā apstiprinātu balsu skaitīšanas komisijas protokolu, saskaņā ar kuru rektors nav ievēlēts, un rīkot rektora vēlēšanu otro kārtu.
Kā pirmā šo vēstuli parakstījusi LU Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, taču parakstītāju vidū ir pārstāvji no dažādām, kopumā sešām, LU fakultātēm, tostarp sabiedrībā zināmais un sabiedriski aktīvais fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.
Trešdien arī LU studenti lems, vai pievienoties šai prasībai. Ja arī viņi pievienosies, sēde būs jāsasauc.
Otra vēstule arī ir aptuveni pussimta Satversmes sapulces dalībnieku parakstīta. Tā adresēta LU rektora vēlēšanu komisijai un tajā pausts uzskats, ka I. Muižnieks nav ievēlēts, jo 143 balsotāji svītrojuši viņa vārdu no vēlēšanu zīmes, tātad vairākums bijis pret, nevis par I. Muižnieku rektora amatā.
Vēstule arī teikts, ka Satversmes sapulces vadītājs nebija tiesīgs vienpersoniski grozīt balsu skaitīšanas komisijas lēmumu. “Ņemot vērā minēto, lūdzam atzīt, ka ir notikuši būtiski procesuāli pārkāpumi LU rektora vēlēšanās un tādējādi rektora amatā nav ievēlēts neviens no amata pretendentiem,” teikts vēstules noslēgumā. Šo vēstuli kā pirmā parakstījusi bijusī LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga, seko A. Rodiņa un citi.
Tikmēr LU senāta un Satversmes sapulces priekšsēdētājs M. Kļaviņš uzskata, ka tieši balsu skaitīšanas komisija kļūdaini interpretējusi Satversmes sapulces nolikumu: vairākums balsu tomēr bijis par I. Muižnieku. Vaicāju, vai gadījumā, ja par I. Muižnieku būtu nodotas, piemēram, tikai 35 balsis no 286 klātesošajiem un par G. Bērziņu, piemēram, 20 balsis, I. Muižnieks arī būtu ievēlēts? M. Kļaviņš atbild, ka jā, jo neko citu nolikums neparedzot.
“Juristi dzīvo no tā, ka visādi interpretē likumus,” tā kolēģu protestus komentē M. Kļaviņš.
Neskaidrs ir jautājums, vai Satversmes sapulcei bija vai nebija jāapstiprina vēlēšanu rezultāti. M. Kļaviņš apgalvo, ka tas nekad agrāk nav darīts, bet V. Kaščejevs teic, ka rezultāti apstiprināti pat tad, kad tie bija nepārprotami.
Pats LU rektors I. Muižnieks arī uzskata, ka amatā ievēlēts atbilstoši procedūrai: “Man tomēr bija vairāk balsu nekā Gundaram Bērziņam. Satversmes sapulces nolikumā teikts, ka lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.”
Patiesi, nolikumā tā ir teikts un nav skaidrots, vai vairākums ir vismaz puse no klātesošajiem vai nav. I. Muižnieks piekrīt, ka Satversmes sapulces nolikumā teikto par vairākumu var dažādi interpretēt, tomēr tas neatceļot to, ka viņš ir ievēlēts. Viņš gan pieļauj: pēc šīs situācijas nolikums būs jāmaina, sīkāk reglamentējot rektora vēlēšanas. To atzīst arī M. Kļaviņš.
“Protams, ka es būtu priecīgāks, ja balsu par mani būtu vairāk, bet, kā ir, tā ir,” teic I. Muižnieks.
Tikmēr V. Kaščejevs saka: “Veids, kādā notika rektora vēlēšanas, liecina, ka visiem spēkiem mēģināja izvairīties no vēlēšanu otrās kārtas, kaut tādā situācijā, kad rezultāti bija tik tuvi un vismaz puse balsu nebija nevienam, tai vajadzēja notikt. Tāpēc esmu starp tiem, kas prasa otro vēlēšanu kārtu vai jaunas vēlēšanas. Ir svarīgi, lai LU rektors būtu ievēlēts juridiski korekti un nerastos nekādi pārpratumi.”
Gala lēmumu par to, vai rektors apstiprināms amatā, pieņem valdība, bet attiecīgo lēmumprojektu sagatavo Izglītības un zinātnes ministrija. Ministre Ilga Šuplinska jau paziņojusi, ka rūpīgi izvērtēs vēlēšanu norises atbilstību normatīvajiem aktiem.
