LU rektors: Latvijā ir ļoti izteikta segregācija pēc izglītības līmeņa 2
Latvija, pēc Eiropas Komisijas un Eiropas Statistikas pārvaldes vērtējuma, ir viena no tām valstīm, kur ir ļoti izteikta segregācija pēc izglītības līmeņa, intervijā norāda Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.
Pēc viņa domām, ja vecākiem nav augstākās izglītības, varbūtība, ka arī viņu bērni paliks bez augstākās izglītības, ir ļoti liela. Un noteicošais faktors ne vienmēr ir ģimenes materiālais stāvoklis. Tāda situācija ir vērojama arī, piemēram, Vācijā, bet tur segregāciju izglītības jomā, iespējams, nosaka lielā turku kopiena. Bet, ja segregācija izglītības jomā ir attīstījusies Latvijā, pēc rektora domām, tā ir liela problēma, un valstij vajadzētu vairāk rūpēties, lai talantīgi bērni no mazturīgām un mazāk izglītotām ģimenēm varētu mācīties augstskolās. Jāņem arī vērā, ka gandrīz pusei studentu pašiem nākas pilnā apjomā segt savu mācību maksu.
Rektors ir pārliecināts, ka Latvijā pavisam noteikti ir iespēja iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Protams, visas Latvijas augstskolas nav liekamas vienā katlā, jo to līmenis ir dažāds. Tomēr labākajās pašmāju augstskolās, pēc Auziņa pārliecības, var iegūt absolūti konkurētspējīgu izglītību.
LU ir liels fonds, kas piešķir apmēram 300 stipendijas gadā. Lielā mērā tās ir mecenātu stipendijas. Piešķirot valsts stipendijas, studenta sociālais stāvoklis netiek ņemts vērā, svarīgas ir tikai viņa sekmes un akadēmiskie sasniegumi. Tādu striktu prasību aizstāv arī Latvijas Studentu apvienība. LU mecenātu stipendijas arī tiek piešķirtas par labām sekmēm mācībās, bet nopietns kritērijs ir arī studenta sociālais stāvoklis.
Lai palīdzētu mazturīgiem “atraitnes dēliem” tikt pie augstākās izglītības, LU ir ieviesta budžeta vietu rotācija, to sadalījums tiek pārskatīts reizi gadā, kad visi studenti tiek no jauna saranžēti pēc sekmēm. Uzcītīgākie no tiem, kas studiju sākumā uzrādīja vājāku sagatavotību, var iegūt budžeta vietu, bet slinkākie ir spiesti turpmāk mācīties par saviem līdzekļiem.
LU rektors apgalvo, ka reflektanta zināšanu līmenis nav izšķirošs faktors, svarīgāka ir jaunā cilvēka motivācija studēt. Ja jaunietis nebija apguvis kādu fizikas likumu vai izlasījis kādu obligātās literatūras grāmatu, mēs augstskolā šos robus viņa zināšanās varam aizpildīt. Bet tikai ar vienu noteikumu – ja studentam ir vēlme to darīt. Pretējā gadījumā profesors auditorijas priekšā var kaut vai “uz ausīm stāvēt”. Ja studentam nebūs motivācijas mācīties, nekādu vērā liekamu rezultātu nebūs. Iegūt labu izglītību nozīmē ieguldīt nopietnu darbu, uzsver LU rektors.
Studiju laikā LU “atsijājas” apmēram 20 līdz 30% studentu. Iemesli studiju pārtraukšanai ir dažādi. Galvenais iemesls ir tas, ka students agrāk vai vēlāk saprot, ka nav izvēlējies īsto specialitāti, ka tā viņu neinteresē. LU veido mentoru sistēmu, kuri seko, kāpēc jaunieši zaudē interesi par studijām, cenšas savlaicīgi to pamanīt un palīdzēt jauniešiem.
Latvijas Universitāšu asociācija 2011.gadā veica pētījumu, kas liecina, ka bakalaura studijas atmaksājas 12 līdz 13 gados. To nosaka augstās kopējās studiju izmaksas un nelielā atšķirība starp bakalauru absolventu atalgojumu un vidējās izglītības absolventu atalgojumu. Pētījumā secināts, ka sākotnēji absolventiem ar bakalaura grādu darba algas līmenis nav daudz lielāks par vidusskolas absolventu ienākumiem, taču katrs nākamais gads darba tirgū palielina bakalaura grāda ieguvēja ienākuma līmeni. Pētījuma autori norāda, ka darba tirgū tiek novērtēts iegūtās izglītības līmenis galvenokārt kopā ar profesionālo pieredzi. Bakalaura grāds ir priekšnoteikums izglītības turpināšanai augstākā līmeņa studijās, kas savukārt atmaksājas divos līdz trīs gados.
Pētījuma autori politikas veidotājiem iesaka sakārtot augstākās izglītības un zinātnes likumus, izveidojot vienotu Augstākās izglītības un zinātnes likumu, tāpat esot jāpabeidz iesāktās reformas augstskolu nekustamo īpašumu atsavināšanas jomā, veicot Augstskolu likumam atbilstošus labojumus arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, jo tas dotu iespēju universitātēm plānot to infrastruktūras attīstību.
Tāpat pētījuma autori norāda, ka jāļauj brīvāk studiju procesā izmantot ES valodas, neierobežojot to lietošanu vietējiem studentiem un mācībspēkiem. Savukārt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei būtu jāpalielina līdz ES valstu vidējam procentam no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijā augstākajai izglītībai tiek atvālēts mazāk par 0,5% no IKP, vidēji Eiropā – 1,2%, Skandināvijā – 1,5% no IKP.
LU absolventu vidū ir maz tādu, kuriem ir grūtības atrast darbu, apgalvo rektors. “Es vienmēr uzsveru saviem studentiem: ja jums būs laba izglītība, varbūtība, ka strādāsiet interesantu darbu, ir liela, ja nebūs, strādāsiet mehānisku, mazāk interesantu un radošu darbu,” saka Auziņš.
