LU rektora vietas izpildītāja amatā apstiprina Gvido Straubi 0
Latvijas Universitātes (LU) rektora vietas izpildītāja amatā valdība šodien iecēla LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka Straube esot bijis viens no retajiem cilvēkiem, kurš neesot nobijies piekrist šim amatam.
Ņemot vērā, ka iepriekš šim amatam tika virzīts LU profesors Juris Borzovs, Straubes kandidatūras virzīšana radīja jautājumus arī nozarē. Šuplinska skaidroja, ka koalīcijas locekļi vēlējušies neitrālu rektora vietas izpildītāju.
Straube aģentūrai LETA norādīja, ka pirmie soļi rektora vietas izpildītāja amatā būs jaunu rektora vēlēšanu rīkošana, kas ir viņa “prioritāte un pienākums”, kā arī tekošo rektora pienākumu pildīšana.
Par kandidēšanu atkārtotās rektora vēlēšanās viņš vēl nav domājis, ņemot vērā, ka vien pāris dienas atpakaļ viņš piekrita nepieciešamības gadījumā kļūt par rektora vietas izpildītāju.
Līdz ar Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā pārstāj darboties LU Senāts un Šķīrējtiesa
Latvijas Universitātes (LU) Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš informējis augstskolas personālu, ka līdz ar līdzšinējā LU rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Šķīrējtiesa, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule.
Vēstulē augstskolas personālam teikts, ka, iepazīstoties ar šodienas valdības lēmumu, konstatējams, ka tas pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.
Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.
Par LU Senāta priekšsēdētāju jūnijā ievēlēts bijušais LU rektors Mārcis Auziņš.
Senāts ir LU personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas LU darbības sfēras, izņemot tos, kuri ar LU Satversmi nodoti LU Satversmes Sapulces pārziņā.
LU prorektore Ina Druviete aģentūrai LETA sacīja, ka augstskola jau brīdināja, ka gadījumā, ja valdība pieņems “prettiesisku lēmumu, balstoties uz Satversmes Sapulces nelikumīgu norisi – iestāsies juridisks haoss”. Viņa norādīja, ka LU kā “likumam paklausīga” institūcija ir spiesta vēlēt jaunu senātu un akadēmisko šķīrējtiesu, ja reiz valdība skaidri norādījusi, ka pārkāpumi bijuši tik būtiski.
Saskaņā ar nolikumu LU apstiprina LU budžetu, prorektorus, LU direktorus, LU kancleru, dekānus, LU zinātnisko institūtu direktorus un citu LU akadēmiskā darba pamatstruktūrvienību vadītājus. Tāpat Senāts apstiprina studiju programmas un to direktorus, LU dibināto biedrību, nodibinājumu, publisko aģentūru, komercsabiedrību, iestāžu u.c. Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai dibināto institūciju nolikumus un statūtus, kā arī veic citas funkcijas.
Kā ziņots, pēc ilgām diskusijām valdība nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Ministri pieņēma lēmumu un ņēma vērā partijas “KPV LV” ministru speciālo viedokli, kuri nebija gatavi atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka valdība nevar būt arbitrāžas tiesa, savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sliecās atbalstīt LU studentu pausto, kuri aizstāvēja augstskolas autonomijas principu.
