LU prorektors Segliņš: IZM ideja par jaunām rektora vēlēšanām neatbilst tiesas konstatētajam 0
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideja par jaunu Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanu rīkošanu neatbilst tiesas konstatētajam, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda LU prorektors Valdis Segliņš.
Segliņš uzsvēra, ka noraida publiskajā telpā izskanējušo IZM piedāvājumu par trešo rektora vēlēšanu rīkošanu šogad.
Universitātes prorektors uz publiskajā telpā izziņoto ministrijas ideju, ka rīkojamas jaunas rektora vēlēšanas un ka to panākšanai ministrija vēlās virzīt īpašus grozījumus Augstskolu likumā, norāda, ka oficiālu administratīvā līguma piedāvājumu, kas būtu izlīguma tiesiskais pamats, LU neesot saņēmusi.
Viņaprāt, IZM ideja neatbilst jēdziena “izlīgums” būtībai”, jo atkārtotas rektora vēlēšanas ir tieši tas, ko visu laiku IZM ir centusies panākt, līdz ar to neesot saprotams, kāda piekāpšanās no Ministru kabineta puses ir iecerēta, ja “kategoriski tiek pieprasīts izpildīt ministrijas ieceres sasniegšanu pretēji vairāku tiesu instanču konstatētajam”.
Segliņa skatījumā, Administratīvā rajona tiesa šā gada 30.septembrī konstatēja, ka pirmšķietami rektora vēlēšanas ir bijušas tiesiskas, bet valdības rīkojums par rektora neapstiprināšanu bijis prettiesisks. “Šajā daļā rajona tiesas lemto par pareizu 20.novembrī atzina Administratīvā apgabaltiesa, kas pievienojās rajona tiesas motivācijai un Apgabaltiesa tiešā tekstā aizliedza jaunu vēlēšanu rīkošanu,” tiesas lēmumu traktēja prorektors.
Kā vēstīts, IZM kā mierizlīgumu strīdā ar LU rektora pienākumu izpildītāju Indriķi Muižnieku piedāvā jaunu vēlēšanu rīkošanu, ļaujot Muižniekam tajās piedalīties, aģentūru LETA informēja IZM.
Ministrijā skaidroja, ka IZM, pārstāvot Ministru kabinetu, ir vairākas reizes tikusies ar Muižnieku kā administratīvās tiesas procesa ierosinātāju un uzturētāju, kā arī piedāvājusi savu redzējumu par mierizlīgumu. IZM ir gatava grozīt vai mainīt neapstiprināšanas lēmumu LU rektora amatā, ja tiek rīkotas Augstskolu likumam, LU Satversmei un Satversmes nolikumam atbilstošas LU rektora vēlēšanas, uzsvēra ministrijā.
Tāpat ministrija pauda gatavību nepieciešamības gadījumā virzīt izmaiņas Augstskolu likumā, lai ļautu šajās vēlēšanās piedalīties arī Muižniekam.
Savukārt LU piedāvātais mierizlīguma variants paredz, ka valdība atzīst rektora vēlēšanu rezultātus un apstiprina Muižnieku rektora amatā. Atbilstoši Administratīvas apgabaltiesas sniegtajai informācijai, šajā lietā LU ir atbildētājas statusā, bet tas neliedz universitātei piedāvāt mierizlīgumu.
LU prorektore Ina Druviete aģentūrai LETA norādīja, ka vēl nav iepazinusies ar IZM piedāvājumu, tomēr pēc dzirdētā pauda personīgu viedokli, ka šāds mierizlīgums nav pieņemams. Viņa uzskata, ka Muižnieks ir likumīgi ievēlēts par rektoru un ka divas tiesas apstiprinājušas to, ka vēlēšanās nav bijuši procedurāli pārkāpumi.
Tikmēr pats Muižnieks, kura prasības dēļ šī lieta vispār ierosināta, aģentūrai LETA atklāja, ka gatavos atsevišķu savu mierizlīguma piedāvājumu strīdā ar IZM.
Vaicāts, kā viņš vērtē IZM mierizlīgumu piedāvājot LU rektora lietā rīkot jaunas vēlēšanas, ļaujot tajās piedalīties arī Muižniekam, viņš norādīja, ka oficiāli no ministrijas nav saņēmis tādu piedāvājumu, tāpēc atturējās komentēt iespējas to pieņemt. Tā vietā viņš sacīja, ka gatavo savu mierizlīguma piedāvājumu un, kad “tos saliktu kopā, tad redzētu, uz kurieni tas aizietu”.
Kā ziņots, 28.augustā Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi valdības ieceltais rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.
Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām.
Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.
Vēlāk gan valdība nolēma pārsūdzēt minēto tiesas nolēmumu. Attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to valdībai tagad dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Muižnieku.
Valdībai ir tiesības šādus pienākumus noteikt pašreizējam rektora vietas izpildītājam Muižniekam. Tomēr, ja pārsūdzētais rīkojums netiks grozīts, ar 1.decembri tiks atjaunota pārsūdzētā valdības rīkojuma darbība, par rektora vietas izpildītāju ieceļot Straubi.
