LU profesors: darbs informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā būs vienmēr 0
Programmētāji ir trešā visvairāk pieprasītā profesija Latvijā, un, ņemot vērā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstību, nākotnē speciālistiem darbs būs nodrošināts gan Latvijā, gan ārpus tās, pirmdien e-prasmju nedēļas atklāšanas pasākumā Eiropas Savienības mājā sacīja Latvijas Universitātes (LU) profesors Juris Borzovs.
Viņš norādīja, ka, pēc pieejamajiem datiem, programmētāji ir trešā visvairāk pieprasītā profesija Latvijā, taču, neskatoties uz pieprasījumu, šo zinātni jaunieši studēt neizvēlas bieži. Turklāt liela daļa no tiem, kuri ir izlēmuši gūt zināšanas IKT jomā, studijas pamet jau pirmajā semestrī un “pazūd tālēs zilajās”.
Profesors paskaidroja, ka daudzi izvēlas studijas neturpināt, jo viņiem ir bijis pavisam cits priekšstats par to, kas jauniešus sagaida studiju laikā. Tāpat Borzovs atzina, ka skolās informātikas stundās skolēniem nepietiekami māca e-prasmes.
Taču IKT jomā liels studējošo skaita pieaugums nav sagaidāms un tas, visticamāk, samazināsies. Profesors atgādināja, ka jauniešu skaits, ņemot vērā mazo dzimstību, sarūk un netiek prognozēts, ka tas varētu sākt pieaugt.
Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) vadītāja Signe Bāliņa norādīja, ka Latvijā IKT jomā darbs būs un pieprasījums pēc speciālistiem palielināsies.
Bāliņas rīcībā esošais pētījums liecina, ka 2015.gadā Eiropā aptuveni 90% darbavietu būs nepieciešamas prasmes IKT jomā, turklāt pie studentu un skolēnu apmācības, lai viņi iegūtu labākas IKT prasmes, jāstrādā arī izglītības iestādēm, jo 58% darba devēju uzskata, ka izglītības sektors nedara pietiekami, lai jauniešus sagatavotu darbam.
Arī paši jaunieši, kuri arvien biežāk lieto modernās tehnoloģijas, sociālos tīklus un citas iespējas, ko tās piedāvā, atzīst, ka viņu zināšanas varētu būt labākas. Tikai 25% jauniešu uzskata, ka viņu datorprasmes ir augstā līmenī.
E-prasmju nedēļā, kas Latvijā notiek jau trešo gadu, plānots vairāk nekā 800 dažādu pasākumu, tostarp informatīvi semināri, diskusijas un pasākumi IKT uzņēmumos, pašvaldībās, skolās un bibliotēkās, izglītojot iedzīvotājus elektronisko prasmju izmantošanā izglītības ieguvē, karjeras attīstībā, nodarbinātībā, kā arī ikdienā.
Līdz ar e-prasmju nedēļas atklāšanu tika ieslēgts digitālais skaitītājs, kas ļaus uzskaitīt visus e-prasmju nedēļas dalībniekus un attēlot kopējo skaitu tiešsaistes režīmā.
Pērn Latvija bija visaktīvākā Eiropas e-prasmju nedēļas dalībvalsts, iesaistot aptuveni 41 tūkstoti cilvēku visā valstī, tādēļ arī šogad tiek prognozēta liela iedzīvotāju atsaucība, piedaloties nedēļas pasākumos un lietojot e-pakalpojumus.
