LU profesore Žaneta Ozoliņa: Eiropieši šobrīd cīnās paši ar savu nespēju sarunāties par aizsardzības jautājumiem 0
“Eiropas Savienība praktiski līdz pat 2022.gadam par drošību ir runājusi vairāk vai mazāk tādās normatīvās kategorijās – stiprināsim mieru, stiprināsim draudzību, palīdzēsim tiem, kuriem vajag, un par cilvēktiesību jautājumiem, kas visi ir ļoti svarīgi, un es tos negribu apšaubīt, bet tā domāšana ir bijusi vairāk tādas maigās normatīvās drošības jomā,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Globuss” pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekle Žaneta Ozoliņa, diskutējot par aktualitātēm starptautiskajā politikā, tostarp par Eiropas aizsardzības jomas jautājumiem.
LU profesore Ozoliņa uzskata, ka faktiski nopietna saruna par aizsardzību Eiropas Savienībā (ES) ir sākusies tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
“Un tādēļ tās iniciatīvas, lai arī šodien ir vājas un nepietiekamas, tad jāsaka, ka pēdējo gadu laikā ES ir nostaigājusi bezgala garu ceļu. Bet nevar jau ne no kā uztaisīt kaut ko! Un tāpēc mēs – eiropieši – šobrīd cīnāmies paši ar savu nespēju sarunāties par aizsardzības jautājumiem. Un vēl viena lieta, kas ir jāņem vērā, ka mēs runājam par 27 dalībvalstu nacionālajām drošības un aizsardzības interesēm, kuras nebūt nav harmonizētas ES,” norādīja Ozoliņa TV24 raidījumā “Globuss”.
LU profesore uzsvēra, ka joprojām tie lēmumi ES, kas tiek pieņemti par drošību un aizsardzību, galvenokārt ir valstu valdību rokās. “Tas nav kā vienotais tirgus vai vienotā politika. Tās ir 27 politikas,” vērsa uzmanību Ozoliņa.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2025
Pilnu TV24 raidījumu “Globuss” variet skatīties video šeit:
