LU JF dekāne uzskata, ka joprojām ir amatā 0
Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dekāna amatā apstiprinātā Anita Rodiņa uzskata, ka arī pēc Indriķa Muižnieka neapstiprināšanas augstskolas rektora amatā viņa joprojām ieņem fakultātes dekānes amatu, bet reizē viņa pauž gatavību un interesi iepazīties arī ar pretargumentiem šajā jautājumā.
LU administrācijas juriste Anda Ozola iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka līdz ar valdības lēmumu par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā augstskola palikusi arī bez četriem dekāniem, tajā skaitā JF dekāna, jo tos apstiprinājis jau prettiesiskais Senāts.
Rodiņa norādīja, ka tikai sarunā ar aģentūru LETA uzzinājusi, ka izskanējusi informācija, ka viņa vairs neesot dekāne. Rodiņa šim uzstādījumam nepiekrīt norādot, ka viņu atbilstoši ir ievēlējusi JF Dome un apstiprinājis Senāts. Viņa norādīja, ka, izņemot Ozolu un LU Administrācijas vadītāju Ansi Grantiņu, neviens cits neesot izteicis šaubas par Senāta senatoru ievēlēšanas atbilstību LU Satversmes sapulcē.
Rodiņa norāda, ka līdz šim un arī pašlaik viņa ar kolēģiem uzskata, ka Senāts ir ticis atbilstoši ievēlēts. Viņa norādīja, ka saskaņā ar publiskajā telpā pieejamo informāciju valdības rīkojums attiecas tikai uz Muižnieku un nevis uz Senātu. Rodiņa pauda, ka neviens nav pilnvarojis Ozolu un Grantiņu, kurš esot iesniedzis atlūgumu, izdarīt secinājumus un LU vārdā paust, ka pārstāj darboties arī Senāts un Akadēmiskā šķīrējtiesa.
Reizē Rodiņa pauda gatavību un interesi iepazīties ar pretargumentiem par to, kāpēc tiek pausts, ka viņa neieņemot JF dekānes amatu. Viņa akcentēja, ka “neturas pie krēsla” un pārliecinoši argumentu gadījumā arī atbilstoši rīkosies.
Rodiņa arī sagaida, ka visi iespējamie neskaidrie jautājumi tiks risināti, LU rektora pienākumus sākot pildīt LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoram un bijušajam dekānam Gvido Straubem.
Kā ziņots, LU administrācijas juriste Ozola aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka līdz ar valdības lēmumu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā augstskola palikusi ne tikai bez Administrācijas vadītāja, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas, bet arī bez četriem dekāniem.
Viņa skaidroja, ka valdības lēmuma pieņemtā tiesiskā konsekvence ir tāda, ka Humanitāro zinātņu fakultātei, Teoloģijas fakultātei, JF un Vēstures un filozofijas fakultātei šobrīd nav dekānu, jo tos tāpat kā Muižnieku apstiprināja nu jau prettiesiskais Senāts.
Minētās institūcijas nav ievēlētas, un tas nozīmē, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) virzītais rektora vietas izpildītājs Straube visā pārvaldībā ir viens. Tāpat Ozola piebilda, ka, ļoti iespējams, ministre šādu situāciju ir radījusi apzināti – lai panāktu “varas vakuumu”.
Par to, ka līdz ar Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Šķīrējtiesa, augstskolas personālu informējis Latvijas Universitātes (LU) Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule.
Kā ziņots, valdības vairākums otrdien pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc Izglītības un zinātnes ministrijas domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
LU šo valdības lēmumu apstrīdējusi Administratīvajā rajona tiesā.
