LU fonds saņem jaunu 25 tūkstošu ASV dolāru ziedojumu 0
Ričarda Zariņa piemiņas fonda ilggadējais atbalsts Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātei (VFF) ir rezultējies nozīmīgā pienesumā.
LU fonds ir saņēmis jaunu 25 tūkstošu ASV dolāru ziedojumu, lai vēsturnieki arī turpmāk varētu sekmīgi pilnveidot un attīstīt jomu. Šis ir pirmais un pagaidām faktiski vienīgais šāda veida regulārs atbalsts Latvijas vēstures attīstīšanai, informē augstskola.
Richarda Zariņa piemiņas fonds ir dibināts 2013. gadā par godu trimdas luterāņu garīdzniekam Richardam Arturam Otto Zariņam (1913-2006). Dibinātāji ir viņa bērni Kristaps un Bertrams Zariņi, Antra Zariņa-Trašere. ASV dzīvojošie mecenāti vēlas vairot un spēcināt tautiešu vidū pastāvošo izpratni par vēstures jautājumu nozīmīgumu Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē.
Latviskuma uzturēšanu un atbalstu savai dzimtenei viņi uzskata par godpilnu pienākumu. Viņi ir daļa no Amerikas latviešu labdarības organizācijas “Friends of the University of Latvia” (dib. 2012. gadā), kas rūpējas par spožāku Latvijas izglītību.
Līdz šim R.Zariņa piemiņas fonds ir ziedojis vairāk kā 105 tūkstošus ASV dolāru vēstures atbalstam. LU fonds administrē visus ziedojumus.
Zariņu dzimtas dzīve divās pasaulēs
Richarda Zariņa saknes ir meklējamas Vidzemē, Gaujienas pusē.
1938. gadā viņš absolvēja LU Teoloģijas fakultāti un tika ordinēts par mācītāju, drīz vien sāka kalpot Rīgas Doma baznīcas draudzē, paliekot šajā amatā līdz Latvijas atstāšanai.
1944. gadā ar ģimeni – sievu Mariju un trim maziem bērniem – devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Tālāk ceļš turpinājās uz ASV, kur ģimene nonāca 1946. gadā. Zariņu ģimene bija starp daudziem tūkstošiem latviešu, kas Otrā pasaules kara radīto seku dēļ atstāja savu dzimteni.
R.Zariņš no 1946. līdz 1998. gadam vadīja lielāko latviešu draudzi Rietumu pasaulē, vairāk kā pusgadsimtu saglabājot lielo Ņujorkas latviešu evaņģēliski luterisko draudzi (dib. 1896.gadā) nesadalītu un vienotu un uzturot tajā ticību kādreiz atgriezties brīvā Latvijā.
Zariņi ASV ieguva labu izglītību un izveidoja veiksmīgu karjeru, turklāt līdzdarbojas trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē arī šobrīd. Ārsti – ķirurgs ortopēds un sporta ārsts Bertrams Zariņš (dzimis 1942. gadā Rīgā) un asinsvadu ķirurgs Kristaps Zariņš (1943. gadā Tukumā) ir vieni no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem speciālistiem savās nozarēs visā pasaulē, bet Antra Zariņa-Trašere (Thrasher; dzimusi 1941. gadā Rīgā) ir bakterioloģe un pievēršas kultūrai.
Kā aizsākās vēstures studiju atbalsts
2012.gadā LU VFF profesors Dr.hist. Ēriks Jēkabsons bija ieguvis Fulbraita stipendiju Latvijas dokumentu arhīva izpētei ASV. Tur iepazinās arī ar Ziemeļkalifornijas latviešu diasporas sabiedrību, tai skaitā ar prof. Dr. Kristapu Zariņu, pie kura Ē.Jēkabsons bija apmeties studiju laikā.
Savā starpā pārrunājot Latvijas vēstures jautājumus un Ē.Jēkabsonam vairākas reizes uzstājoties Latviešu biedrībā Sanfrancisko, nostiprinājās ideja par jauna atbalsta virziena uzsākšanu.
Mecenāts K.Zariņš skaidro savas ģimenes motivāciju ziedot augstākās izglītības attīstībai un aicina arī citus pievienoties šai ierosmei: “Mēs ar prieku atbalstām Latvijas Universitāti, jo zinām, cik svarīga ir izglītība – it sevišķi universitātes augstākā izglītība. Atbalstām vēstures studijas tāpēc, ka cienām ģimenes un tautas vēsturi. Iepazināmies ar prof. Ēriku Jēkabsonu, kad viņš veica pētnieciskos darbus Stenforda Universitātes Hūvera institūtā, kur atrodas Latvijas dokumentu arhīvs. Bijām patīkami iespaidoti ar viņa augstās kvalitātes rosīgo darbu, plašo perspektīvu un spējīgajiem studentiem, kuri cītīgi mācās un veic pētnieciskos darbus, bieži ar ierobežotām atbalsta iespējām. Novērtējam, ka prof. Jēkabsons ir spējīgi un godprātīgi vadījis vēstures studiju darbus, atbalstot studentus un kolēģus ar ļoti labiem rezultātiem – daudzām publikācijām, tēzēm, grāmatām un lekcijām. Saņemot atskaites par padarīto darbu, redzam, ka mūsu ieguldījums nes augļus. Mūsu idejas pamatā ir princips, ka, atbalstot labus, centīgus un spējīgus cilvēkus, notiks labas lietas arī nākotnē. Varam šo ieteikt arī citiem.”
Tā rezultātā 2013.gadā tika nodibināts Richarda Zariņa piemiņas fonds, kas turpina atbalstīt talantīgus vēstures studentus, jaunu grāmatu izdošanu un ar to sagatavošanu saistītos braucienus uz ārzemju arhīviem, kā arī konferenču apmeklējumu nodrošināšanu latviešu zinātniekiem ārvalstīs u.c.
Altruisms ir Zariņu ģimenes pamatā
Apkārtējie uzsver, ka Zariņu ģimenes nesavtība ir unikāls piemērs tam, kā var izmainīt cilvēku dzīves.
’90. gados Dr. K.Zariņš darba darīšanās regulāri viesojās Rīgā. Braucot liftā, pie viņa vērsusies kāda izmisusi māte ar mazu bērniņu, kuram bijusi sirds kaite. Tajā brīdī Latvijā nebija iespējams veikt atbilstošu operāciju. Vēlēdamies palīdzēt, Zariņš bērnam nodrošināja sirds operāciju Kalifornijā un izmitināja savās mājās vairāk kā gadu, izglābjot bērna dzīvību.
“Viņš ir cilvēks, kurš nekad neko neprasa pretim. Īsts nesavtīguma paraugs, kurš plaši ziedo ne tikai latviešu kustībai Amerikā, bet arī savas dzimtenes uzplaukumam,” stāsta Ē.Jēkabsons, runājot par līdzšinējo sadarbību ar mecenātu. Kristaps un Bertrams Zariņi iesaistījās Latvijas Medicīnas fonda dibināšanā 1990. gadā, atbalsta to un darbojas fonda valdē.
Stipendija kā atspēriens turpmākajā pētniecībā
R.Zariņa piemiņas fonda stipendija tiek piešķirta LU VFF maģistra studiju programmas studentiem, lai sekmētu viņu zinātnisko darbību, pētot Latvijas 20. gadsimta vēstures jautājumus. Līdz šim stipendiju maģistra darba izstrādei ir ieguvuši 6 studenti, turklāt visi stipendijas ieguvēji savus noslēguma darbus ir aizstāvējuši vai nu izcili, vai teicami un daudzos gadījumos savu karjeru veido kā vēstures zinātnieki, turpinot studijas doktorantūrā.
Viena no stipendijas ieguvējām bija Mg.hist. Ginta Ieva Bikše, kura mecenāta atbalstu ieguva 2017./2018. akad. gadā, izstrādājot maģistra darbu “Latvijas un Spānijas attiecības 1921.–1940. gadā”.
Stipendija sniedza iespēju doties uz Spānijas arhīviem un bibliotēkām, kur tika iegūti ļoti vērtīgi materiāli un papildu pieredze pētnieciskajā darbībā. Šobrīd Bikše studē vēstures doktorantūrā un padziļināti pēta ar Spānijas pilsoņu karu saistītās norises Latvijas vēsturē.
“Nākotnē interesētu pētīt arī Latvijas attiecības ar spāniski runājošajām Dienvidamerikas valstīm. Gan manas spāņu un franču valodas zināšanas, gan promocijas darba ietvaros plānotā Spānijas un Francijas arhīvu materiālu apzināšana un izmantošana, noteikti sniegs idejas un motivāciju vēl citu tēmu izpētē,” stāsta Bikše.
2015./2016. akad. gadā stipendiju saņēma Mg.hist. Zane Rozīte, kura izstrādāja maģistra darbu “Sieviete Latvijas inteliģencē: Latvijas Universitātes studenšu sociālais portrets (1919-1920)”. Atbalsts palīdzēja veikt dziļāku tēmas izpēti, papildinot zinātniskās literatūras krājumus ar materiāliem, kas nav pieejami Latvijā, un iegūstot maksas arhīva materiālus. Pēc maģistra grāda iegūšanas Z.Rozīte kļuva par zinātnisko asistenti LU VFF, un šobrīd ir uzsākusi doktorantūras studijas.
Doktora grāda pretendente Mg.hist. Inna Gīle uzsver, ka R.Zariņa piemiņas fonda stipendijas iegūšana pozitīvi ietekmējusi akadēmiskos sasniegumus, tā bija ārkārtīgi liels atbalsts studijām un militārās medicīnas nozares pētniecībai. Maģistra darbu 2014. gadā aizstāvēja ar izcilību, turklāt saņēma B.Holandera balvu par darbu “Kara medicīnas nozare Latvijas armijā 1919-1920: Kara medicīnas iestādes”.
“Stipendijas iegūšana bija pozitīvs pagrieziena punkts manā dzīvē, jo nebija jāmeklē papildu darbs un varēju apmeklēt arhīvus un veltīt laiku pētījumiem,” savā pieredzē dalās Gīle. Promocijas darbs ir cieši saistīts ar iesākto pētījumu. Gīle savu nākotni saista ar vēstures pētniecību, vēlētos publicēt monogrāfiju par konkrēto tēmu. Kopš 2014. gada ir LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente, vairākus gadus strādā Liepājas muzejā.
Iespieddarbi, kas aizpildījuši vēstures baltos plankumus
Pateicoties fonda atbalstam, ir izdotas vairākas unikālas grāmatas un monogrāfijas, kas apraksta līdz šim neapskatītus vēstures aspektus un pavērsienus. Turklāt tie ir pirmie latviešu valodā tapušie oriģinālie un apjomīgie pētījumi par konkrētajām tēmām vai procesiem. Tajā skaitā ir darbi:
Dr.hist. Inetas Lipšas monogrāfija “Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā, 1914-1939” (2014)
Dr. hist. Harija Tumana grāmata “Varoņi un varonība Senajā Grieķijā” (2015)
Mg. hist., doktora grāda pretendentes Inetas Didrihsones-Tomaševskas grāmata “Mācītājs Richards Zariņš. Dzīve divās pasaulēs” (2016)
Prof. Dr.hist. Ērika Jēkabsona grāmata “Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.–1922.gadā” (2017)
Dr.hist. Ulda Neiburga grāmata “Draudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941-1945)” (2017)
Sagaidāmais veikums, pateicoties jaunajam ziedojumam
Šogad turpināsies atbalsts vēsturnieka U.Neiburga pētījumiem par tā saucamajiem kureliešiem jeb Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Kureļa grupu Otrā pasaules kara laikā un tās nozīmi cīņā par Latvijas neatkarību. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīvu, iespējams, tiks izstrādātas biogrāfiskās vārdnīcas par Latvijas policijas ierēdņiem. Vēsturnieka Agra Dzeņa vadībā turpinās projekti par Vecpiebalgas draudzes izpēti. Paredzēts atbalsts pētījumiem par Latvijas ārstu pirmo kongresu 1989.gadā no vēsturiskā aspekta. Tāpat top pētījums par latviešu bēgļu kustību uz Zviedriju 1945.-1946.gadā.
Sagaidāms, ka nākotnē tiks sagatavots izdevums par latviešu luterāņu baznīcas mācītājiem, saistot viņu darbību ar svarīgākajiem Latvijas vēstures procesiem un norisēm. Līdz 2021.gadam sadarbībā ar Valmieras muzeju tiks sagatavots un izdots avotizdevums “Otto fon Hūna Valmieras un Valmieras apkārtnes vēsture”. Tas būs unikāls izdevums, kas apkopos dienasgrāmatas, aprakstus un atmiņu izdevumus par Valmieras apriņķi 19.gadsimta sākumā. Tāpat turpināsies studentu atbalsts.
