LU eksperts: Maligina meitas nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, ja nav vienošanās par mantojumu 0
Zāļu ražotāja “Olainfarm” bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.
Viņš teica, ka “Olainfarm” akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. “Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no “Olainfarm” akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,” skaidroja Kārkliņš.
Viņš papildināja – ja ir saņemta mantojuma apliecība, bet nav veikta mantojuma sadale, akcijas uzskatāmas par piederošām visām mantiniecēm kopīgi.
“Komerclikums paredz, ka šādā situācijā personas savas tiesības var izlietot, ieceļot kopīgu pārstāvi. Šāds pārstāvis var tikt iecelts ar visu mantinieču-kopīpašnieču vienbalsīgu gribas izteikumu. Ja tas nav ticis izdarīts, tad no šīm “Olainfarm” akcijām izrietošās tiesības ir aprobežotas. Līdz mantojuma sadalei katra no mantiniecēm individuāli nevar realizēt no “Olainfarm” akcijām izrietošās tiesības,” viņš atzīmēja.
Vienlaikus Kārkliņš norādīja, ka tas, ka akciju turētāju kopumam nav balsstiesību saistībā ar to, ka nav iecelts kopīgs pārstāvis, nenozīmē, ka šīs personas nav jāņem vērā, nosakot akciju kvorumu. “Tātad tas nav iemesls, lai akcionāri, kas pārstāv mazāk kā 50%+1 balsstiesīgā pamatkapitāla, pieņemtu kaut kādus visiem akcionāriem saistošus lēmumus tikai tāpēc, ka citu akcionāru kopums nav vienojies par kopīgu pārstāvi. Jā, viņi (akcionāru kopums) nevar realizēt savas balsstiesības, bet viņu akcijas ir jāņem vērā, nosakot kvorumu, ja šie akcionāri ir ieradušies uz sapulci,” skaidroja LU Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs.
Tāpat Kārkliņš uzsvēra, ka pirmsšķietami rodas iespaids, ka konkrētā situācija, kas ir radusies, no citu akcionāru puses tiek izmantota nelabticīgi, “un rodas pamatots jautājums, vai šāda rīcība ir vispār spēkā, kad tiek ignorētas akcionāru intereses uz formālu iebildumu pamata.”
Kā ziņots, Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Baldere-Sildedze un Maligina meita Saveļjeva pieprasījušas sasaukt “Olainfarm” akcionāru ārkārtas sapulci, pamatojot to ar vēlmi “novērst trešo personu negodprātīga tiesību izlietojuma rezultāta radītās sekas, kas izpaužoties kā akcionāra tiesību piedalīties uzņēmuma pārvaldē prettiesiska ierobežošana un zaudējumu nodarīšana “Olainfarm””, liecina Balderes-Sildedzes un Saveļjevas pieprasījums “Olainfarm” valdei un padomei.
Akcionāru ārkārtas sapulces darba kārtībā prasīts iekļaut arī lemšanu par prasības celšanu pret pašreizējo “Olainfarm” padomes priekšsēdētāju Pāvelu Rebenoku, viņa vietnieci, vēl vienu Maligina mantinieci, vecāko meitu Irinu Maliginu, padomes locekli Mārtiņu Krieķi, valdes priekšsēdētaju Oļegu Grigorjevu.
Akcionāru ārkārtas sapulci prasīs sasaukt arī tāpēc, ka 11.septembrī amatu atstājis viens no padomes locekļiem, līdz ar to esot nepieciešams ievēlēt jaunu padomi, jo atbilstoši Komerclikumam, ja akciju sabiedrības akcijas atrodas publiskā apgrozībā, minimālais padomes locekļu skaits ir pieci, teikts Balderes-Sildedzes un Saveļjevas pieprasījumā.
Tāpat mantinieces prasa atsaukt esošo un ievēlēt jaunu uzņēmuma revīzijas komiteju.
Rebenoks aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka pēc Balderes-Sildedzes aiziešanas no padomes akcionāru sapulce jaunas padomes ievēlēšanai netiks sasaukta. Pēc viņa teiktā, “Olainfarm” rīkojās tā, kā ir noteikts Komerclikumā. “Ārkārtas akcionāru sapulci var sasaukt valde pēc savas iniciatīvas. Mēs ar valdi to pārrunājām un tādas iniciatīvas nebūs, jo padome ir lemttiesīga un kvorums ir. Kvorumam pietiek ar trīs cilvēkiem un pašlaik padomē ir četri. Līdz ar to padome var pilnvērtīgi strādāt,” atzīmēja Rebenoks.
“Olainfarm” padomes priekšsēdētājs papildināja, ka sapulci var sasaukt arī padome. “Pēc padomes domām tas nav nepieciešams, jo padome ir lemttiesīga. Ja Signe Baldere-Sildedze ir izteikusi savu piekrišanu darboties padomē un nedēļas laikā nav atnākusi ne uz vienu padomes sēdi un tad pārdomājusi, tad tā ir viņas izvēle. Vēl viens variants, kā var sasaukt akcionāru sapulci, ir, ja to pieprasa 5% akciju turētāji. Tas ir arī vienīgais iespējamais pieprasījums, jo, kā jau minēju, tad padome un valde to nedarīs. Tā ir teorētiska iespēja,” skaidroja Rebenoks.
Jautāts, vai, balstoties uz Komerclikumu, kurā noteikts, ka publiskās akciju sabiedrības padomē ir jābūt vismaz pieciem locekļiem, nevarēs apstrīdēt jebkuru padomes lēmumu, Rebenoks atbildēja noraidoši, jo “Olainfarm” pārvaldes struktūra atbilst Komerclikumam. “Saskaņā ar statūtiem “Olainfarm” padomē tiešām ir jābūt pieciem locekļiem. Viņi arī akcionāru sapulcē bija ievēlēti. Taču šis likuma pants ir jāsaprot kontekstā ar citiem pantiem, kuri nosaka lēmumu pieņemšanai nepieciešamo kvorumu. Šobrīd tas ir atbilstošs likumam,” skaidroja “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs.
Rebenoks pauda viedokli, ka mantiniecēm sākotnēji ir jānoslēdz vienošanās par mantojuma sadali.
Jo patlaban tas ir kopums, no kura katrai pieder trešdaļa domājamās daļas nevis konkrētas akcijas.
4.septembrī “Olainfarm” akcionāru sapulcē tika veiktas izmaiņas kompānijas padomē – atbilstoši akcionāru lēmumam darbu padomē vairs neturpināja Ivars Kalviņš, Milana Beļeviča un Ivars Godmanis, bet viņu vietā tika iecelts Pāvels Rebenoks (padomes priekšsēdētāja amatā), Mārtiņš Krieķis un Daina Sirlaka. Darbu kompānijas padomē turpināja Irina Maligina un Baldere-Sildedze.
Baldere-Sildedze no 11.septembra atstājusi padomes locekļa amata, norādot, ka šādi rīkojusies, jo “uzskata par neiespējamu turpināt darbu “Olainfarm” padomē kopā ar personām, kas šobrīd ir tās sastāvā”.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Baldere-Sildedze un Saveļjeva vērsušās tiesībsargājošajās institūcijās ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar reiderismu uzņēmumā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu. Iesniegumos izteikts aicinājums aizsargāt “Olainfarm”, uzņēmuma akcionāru un mantinieču intereses, jo pēdējo dienu notikumi liecina par ļaunprātīgu un negodprātīgu kontroles pārņemšanu pār šo uzņēmumu. Pieteikumu iesniedzējas pauž viedokli, ka reiderisma rezultātā “Olainfarm” var tikt izsaimniekots, visiem akcionāriem nodarot apzināti būtisku zaudējumus un apdraudot uzņēmuma nākotni, par ko, atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, personīgi atbildīgi ir uzņēmuma padomes un valdes locekļi.
“Olainfarm” koncerna apgrozījums 2018.gada pirmajā pusgadā bija 61,844 miljoni eiro, kas ir par 1,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa palielinājās par 1,5%, sasniedzot 5,786 miljonus eiro.
“Olainfarm” nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. Kompānijas akcijas kotē “Nasdaq Riga” oficiālajā sarakstā.
