LU docente: Skolotāju izglītība ir jāmaina pašos pamatos 0
Autore: Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes docente un vadošā pētniece
Valstī trūkst simtiem pedagogu – šādi virsraksti rotāja neskaitāmas publikācijas medijos pagājušā gadā un situācija nav mainījusies arī šogad. Turklāt, pedagogu trūkums nav tikai Latvijas problēma, jautājums ir aktuāls visā Eiropā. Situācija ir jāmaina, kamēr vēl ir iespējams kaut ko mainīt. Skolotāju izglītība ir jāmaina pašos pamatos, lai pedagogi veiksmīgi pildītu jauno lomu – darbotos kā virzītāji, atbalstītāji un padomdevēji skolēnu kompetenču attīstības un patstāvīgās mācīšanās procesā.
Esmu pārliecināta, ka jaunu, izcilu skolotāju paaudzi var izveidot tikai tad, ja pastāv līdzvērtīga un cieša sadarbība starp izglītības iestādēm, pašvaldībām un universitātēm, tāpēc ir uzsākts darbs pie šāda izglītības modeļa izveides.
Dramatisks pedagogu trūkums
Šobrīd Latvijā katastrofāli trūkst pedagogu, īpaši eksakto zinātņu jomā. 2016. gadā skolās strādāja aptuveni 30% pedagogu pirmspensijas un pensijas vecumā. Kopš 2014. gada Latvijā skolotāju vidējais vecums palielinās – 64% skolotāju ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem, bet vecumā līdz 30 gadiem – vien 8%1. Pēdējos gados nav notikusi strauja skolotāju paaudžu maiņa, tāpēc tā ir gaidāma tuvākajā laikā.
Jāpiebilst, ka šī problēma skar ne tikai Latviju – 2018. gada augusta dati liecina, ka Vācijas skolās trūkst 35 000 pedagogu, kas ir sliktākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā.
Arī Austrijā situācija ir tikpat dramatiska. Vēl jāņem vērā, ka 2021./2022. studiju gadā Latvijā tiks aizvērtas 22 studiju programmas, kurās sagatavo jaunos pedagogus, bet tā vietā būs septiņas jaunas programmas vairākās augstākās izglītības iestādēs kopumā. Trūkstošais pedagogu skaits šobrīd signalizē par situācijas nopietnību, tāpēc steidzami jāpiedāvā inovatīvi skolotāja izglītības ieguves veidi, piemēram, darba vidē balstītas studijas.
Skolotājs kā 2. līmeņa augstākā izglītība
Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai topošajiem pedagogiem piedāvātu darba vidē, uz reālām vajadzībām balstītu izglītību, ko var iegūt, paralēli strādājot skolā. Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā un Šveicē jau veiksmīgi tiek īstenotas līdzīgas idejas. Ļoti populāras ir viena gada programmas, kuru ietvaros cilvēki, kuriem jau ir augstākā izglītība kādā nozarē, piemēram, ķīmijā, bioloģijā vai filoloģijā, apgūst mācību priekšmeta vai jomas integrēto metodiku un paralēli strādā izglītības iestādē.
Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka vecā pedagogu izglītības sistēma sevi ir izsmēlusi, un ir laiks arī skolām aktīvi iesaistīties skolotāju izglītībā uzņemoties līdzatbildību par skolotāju izglītības kvalitāti.
Šāda – darba vidē balstīta – skolotāju izglītības programma būs unikāla visā Baltijā un prognozējams, ka tā sniegs pozitīvus rezultātus.
Patiesībā, citu valstu pieredze liecina, ka, piemēram, ķīmiķis, kurš apguvis skolotāja profesiju, ar lielu iespējamību spēs skolēniem palīdzēt apgūt dziļas zināšanas konkrētajā mācību priekšmetā.
Teorijas un prakses sasaistes nodrošināšanai ir nepieciešama darba vidē balstīta skolotāju izglītība, kas rosina studējošos uz pašvadītu mācīšanos un atbildības uzņemšanos par savām studijām. Zināšanu pasniegšana studiju procesā tiks pilnībā aizstāta ar profesionālās kompetences apguvi, aktīvi darbojoties mācību grupās, izstrādājot projektus, apgūstot konstruktīvas atgriezeniskās saites sniegšanas kultūru, reflektējot par savu darbu skolā (studiju procesa ietvaros) utt.
Reālas un darba vidē balstītas studijas
Plānots, ka studiju programmas ietvaros dažādu nozaru speciālisti apgūs, kā strādāt ar bērniem, ņemot vērā arī dažādu kultūru, valodu u.c. atšķirības. Mācīsies, kā risināt reālas problēmas, ar kurām pedagogi saskaras skolās, nevis iedomātas situācijas. Pilnveidos savas caurviju prasmes, apgūs arī darbošanos e-vidē, un izpratni par to, kā vērtēt sevi, un attiecīgi – arī skolēnus.
Arī studiju programmas noslēguma darbs saistāms ar reālu problemātiku skolotāju darbā, turklāt, visi noslēguma darbi tiks apkopoti vienotā platformā, kurā ar tiem varēs iepazīties arī citi pedagogi. Attiecīgi tās būs studijas ar pievienotu sociālo vērtību, nevis darbs ķeksīša pēc. Ieguvēji būs skolēni, paši skolotāji un, protams, arī skolas.
Skolu iesaiste un līdzatbildība
Runājot par pedagogu izglītību Latvijā, jāapzinās, ka šobrīd ir pienācis laiks domāšanai maiņai. Ir laiks līdzatbildībai! Ja skolām ir nepieciešami pedagogi (un skolām tiešām ir nepieciešami pedagogi), tad ir jāiesaistās skolotāju izglītībā. Turklāt, jāiesaistās jau no pirmās dienas, kad potenciālais skolotājs piesakās studiju programmā – izlemjot, vai skola ir gatava uzņemt šādu topošo skolotāju, izvērtējot, vai attiecīgais cilvēks var saņemt pielaidi pedagoģiskajam darbam u.tml.
Kā ikvienas idejas realizēšanai, arī šai ir būtisks finansējums. Šajā gadījumā finansējums ietver vairākus aspektus, jo students jeb topošais skolotājs jau studiju laikā strādās skolā. Tas nozīmē, ka finansējumu veidos Izglītības un zinātnes ministrijas apmaksātas budžeta vietas un stipendija, kā arī atalgojums par darbu no attiecīgās skolas.
Izglītība ir jārada pašiem
Latvijas vidusskolās šobrīd trūkst dažādu priekšmetu skolotāju un šāda studiju programma ļaus, piemēram, angļu valodas filologam kļūt par angļu valodas skolotāju, juristam – par vēstures, politikas vai sociālo zinātņu skolotāju u.tml. Izglītība ir jārada pašiem un šobrīd ir īstais laiks to darīt!
