Latvijas krievu kanāls: ko tas dos Latvijai 77
Pēdējā laikā arvien biežāk no dažādiem ekspertiem – gan pašmāju, gan ārvalstu – dzirdam ieteikumu veidot krievu TV kanālu Latvijā, esot vērojama “vietējā krievu valodas satura nepietiekamība”. Tas ir pārsteidzošs secinājums!
Tā vien liekas, ka cienījamiem ārvalstu ekspertiem acīmredzot nav izdevies uz Latviju atbraukt, lai pārliecinātos par šo “vietējā krievu valodas satura nepietiekamību” klātienē.
Krieviski Latvijā raida vairākas vietējās televīzijas, neskaitāmas radiostacijas. Vietējās krievu preses piedāvājums pat pārsniedz pieprasījumu. Visi populārākie Latvijas interneta portāli ir krieviski! Tad kā tieši pietrūkst? Vai varbūt eksperti, kas iesaka veidot jaunu valsts apmaksātu TV kanālu krieviski, uzskata, ka visi iepriekš uzskaitītie vietējie krievu mediji piedāvā Latvijai nelojālu saturu?
Līdz šim veiktie empīriskie pētījumi liek secināt, ka jaunizveidotam Latvijas krievu kanālam varētu rasties nopietnas problēmas ar potenciālo auditoriju. Mediju pētnieki atzīst, ka pamatauditorija Kremļa propagandas kanāliem Latvijā ir pensijas vecuma krievvalodīgie. J. Juzefovičs secina, ka tā ir ļoti konservatīva publika, kas nav tendēta mainīt savus gadiem iesakņojušos TV skatīšanās paradumus un pārslēgties uz jauniem kanāliem, īpaši, ja runa ir par sabiedrisko TV, kurai uzticas samērā vismazāk.
Tādējādi ir pamatotas aizdomas, ka Kremļa kanālu skatītāji Latvijā, visticamāk, nemaz neskatīsies valsts jaunizveidoto krievu kanālu. Pat LTV7 krievu redakcijas vadītāja Proskurova un jau minētais Smirnovs, jautāti par potenciālo skatītāju loku šādam kanālam, tikai rausta plecus. Taču kanālu šādu noteikti vajagot! Smirnovs paskaidro: “Vienkārši tāpēc, ka tas dos papildu darba iespējas vietējiem krievu žurnālistiem, kuriem radušās problēmas ar darbu”, ņemot vērā krievu auditorijas samazināšanos (sk. “http://ej.uz/smir”).
Taču ko papildus dažu Latvijas krievvalodīgo pilsoņu un nepilsoņu materiālā stāvokļa uzlabošanai šis kanāls dos Latvijai? Baidos, ka nekā laba.
Pirmkārt, tas būs klajā pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā pausto uzstādījumu “veicināt latviešu valodas kā visu Latvijas iedzīvotāju kopējās saziņas valodas lietošanu”. Tas vēl vairāk samazinās latviešu valodas nozīmi Latvijā.
Otrkārt, līdzšinējā pieredze rada bažas, ka jaunizveidotais Latvijas krievu kanāls, gluži kā jau esošie Latvijas krievu mediji, ne tik daudz cīnīsies ar Krievijas propagandu, cik atgremos tās pamatpostulātus vietējiem krieviem lokalizētā versijā.
Un, treškārt, tas būs signāls pasaulei un vietējai sabiedrībai, ka Latvija oficiāli ir divkopienu valsts. Lai arī šo tēzi referendumā noraidīja gandrīz deviņsimt tūkstoši Latvijas pilsoņu, divvalodības aizstāvjiem to būs izdevies iedabūt pa sētas durvīm, izmantojot traģiskos notikumus Ukrainā. Jārēķinās, ka šis process var būt neatgriezenisks, jo, ja pēc tam būs vēlme atkal samazināt krievu mediju telpu Latvijā, palielinot latviešu valodas lomu, to izdarīt var kļūt ārkārtīgi bīstami.
Ukrainas piemērs to uzskatāmi rāda. Atcerēsimies, ka 2012. gadā prokrieviskajam prezidentam Janukovičam ar viltu un draudiem izdevās izdabūt cauri Ukrainas parlamentam likumu, kas noteica krievu valodai reģionālas valodas statusu. Kad pēc gada Janukovičs tika patriekts un Maidana kustība likumu atcēla, valodas diskriminācijas epizode tika izmantota kā iegansts Kremļa “brālīgajai palīdzībai apspiestajiem krieviem”.
Tāpēc es aicinu Latvijas valdību un Saeimas deputātus, kuriem būs jālemj par krievu valodas mediju paplašināšanu Latvijā, padomāt par šāda lēmuma sekām un nedot zaļo gaismu jau tagad reāli divvalodīgās mediju telpas tālākai krieviskošanai pēc pirmskara Ukrainas parauga.
Ja patiešām ir vēlme cīnīties ar Kremļa maigo varu un vairot latviskas Latvijas atbalstītāju loku visu Latvijas iedzīvotāju vidū, tad to var izdarīt, tikai un vienīgi stiprinot Latvijas mediju vidi LATVIEŠU valodā! Tieši šim mērķim nevajadzētu taupīt līdzekļus. Latvijas krievi labprāt runā un saprot latviski! Neskatoties uz krieviski boksterējošo latviešu politiķu centieniem pierādīt pretējo. Pāriešana uz krievu valodu lojalitāti Latvijai nevairo. Tieši otrādi – tā tikai nostiprina veco pārliecību PSRS laika iebraucējos, ka informācija krieviski šeit vienkārši pienākas, jo vēsturiski un etniski šī teritorija ir “krievu pasaules” sastāvdaļa.
Vai Latvija patiešām ir un vēlas būt daļa no “krievu pasaules”, tas atkarīgs no mums un no mūsu lēmumiem.
