Latvija kā “ideālā Krievija” 77
Tagad mēs kā hipnotizēti lūkojamies uz Ukrainu un drudžaini spriežam, ko darīt, lai Krievija neizdomātu uzbrukt arī mums. Liekas, esam gatavi darīt jebko, tostarp runāt krieviski savā starpā (kā to dara latvieši LTV7), lai tikai šeit neradītu “spriedzi” un nedotu pamatu Putinam iebrukt. Nevaram vien izdomāt veidus un formas, kā pārliecināt vietējos krievus, lai viņi neatbalstītu Putinu un lai viņiem nebūtu vēlmes pievienoties Krievijai.
Savā apmātībā mums pat neatliek laika pajautāt, vai vietējie krievi vispār vēlas pievienoties Krievijai? Aptaujas rāda, ka ne. To nevēlas nedz eiropeiski noskaņotie krievi (Igors Vatoļins), nedz prokrieviskie radikāļi. Piemēram, kādreizējā “PCTVL” aktīviste Zagorovska pret to stingri iebilst.
Viņi vēlas ko citu – lai Latvijā otra valsts valoda būtu krievu. Daudziem jau piemirsies, ka to vēlas vietējo krievvalodīgo vairākums – vismaz 273 347 pilsoņi. Ceturtdaļmiljona nepilsoņu viedokli šajā jautājumā nav grūti uzminēt. Arī eiropeiskais Igors Vatoļins, izrādās, vēlētos, lai Latvijā krievu valoda būtu valsts valoda.
Galvenie draudi Latvijai ir nevis vietējo krievu tiekšanās pēc Putina Krievijas, bet gan pēc krieviskas Latvijas. Latvija jau tagad ir “ļoti krieviska”, kā to trāpīgi konstatēja šeit atbraukušais Hodorkovskis. Te viss ir krieviski – bērniem bērnudārzs un skola, vecākiem – teātris, kino, veikali, prese, radio, televīzija, ārsts utt. Telekanāls “Doždj” pat nesen nodēvēja Latviju par “ideālo Krieviju”. Un tas tika teikts bez sarkasma, bez kāda ļauna nodoma, drīzāk kā uzslava.
Latvieši savā starpā runā krieviski
Tā patiešām ir savdabīga uzslava Latvijas 20 gadu integrācijas un mediju politikai, kuras dēļ ārvalstnieki Latviju sāk uztvert kā “mazo Krieviju”. Bet kā gan savādāk lai uztver valsti, kuras televīzijā divas ierēdnes – latvietes mēģina viena otru pārliecināt par skolotāju atalgojuma aprēķināšanas metodiku lauzītā krievu valodā. Aptaujas rāda, ka arī skatītāji šiem LTV7 krievu raidījumiem pārsvarā ir latvieši. Tas jau vairs nav Orvela sižets. Tas atgādina absurda teātri! Ja kāds domā, ka šī pazemojošā ķēmošanās veicinās krievu cieņu pret Latviju, tad tā ir kļūda. Nevar cienīt to, kurš pats sevi neciena.
Kā lai par “mazo Krieviju” nesauc valsti, kuras sabiedriskajā TV tiek atteikta dalība cilvēkiem, kuri ar skatītājiem vēlas runāt latviski, nevis krieviski, kā to uzspiež LTV7 raidījuma “Актуальный вопрос” veidotāji.
Mediju pētnieks Sergejs Kruks atzīst, ka pirms desmit gadiem daudzi krievi lasīja latviešu avīzes, skatījās ziņas latviešu valodā. Bija visi priekšnoteikumi integrācijai uz latviešu valodas bāzes. Tagad šī tendence mainījusies – arvien vairāk latviešu sāk patērēt saturu krievu valodā. Statistika rāda, ka 70 – 80% no tiem, kuri skatās LTV7 krievu raidījumus, ir latvieši. Iznāk, ka tieši viņiem LTV7 biežākie viesi – Vešņakovs, Jurkāns, Aleksejevs – izskaidro savu redzējumu par lietu stāvokli pasaulē un Latvijā. Lieki teikt, ka tas ir visai specifisks redzējums.
Raksta sākumā minēju LTV7 raidījumu par ukraiņu karavīriem. Ievērības cienīgs bija šā raidījuma noslēdzošais sižets – par to, kā latvieši pāriet pareizticībā, pārņem krievu kultūru un valodu. Intervētās latvietes krieviski bez akcenta stāstīja, kā radušas dzīves jēgu un jaunus draugus krieviskajā vidē. Tāds nomierinošs un dvēselisks sižets, kas, domājams, uzrunāja daudzus šajā trauksmainajā laikā. Nebrīnīšos, ja atklāsies, ka arī tā veidotājus ar naudas balvu būs stimulējusi Krievijas vēstniecība. Prāts atsakās pieņemt domu, ka to finansējusi Latvijas valsts, lai pretdarbotos Krievijas maigajai varai.
