Krievijas vēstniecības jaunā tribīne Latvijas sabiedriskajā medijā 77
Neizbrīna, ka Krievijas vēstniecībai tīkamais repertuārs un notiekošā interpretācija pamazām iesakņojusies arī Latvijas sabiedriskā medija krievu raidījumos un nu jau tiek tiražēta par Latvijas naudu. Uzskatāms piemērs ir Latvijas radio 4 raidījuma “Действующие лица” ilggadējās vadītājas Valentīnas Artjomenko nenogurstošie centieni izmantot sava raidījuma ēteru, lai pie katras izdevības atkal un atkal atgādinātu, ka Latvija bijusi netaisnīga pret krieviem, ka viņiem šeit nav dotas vienādas tiesības un ka visiem nepilsoņiem automātiski būtu piešķirama pilsonība. Nav jābrīnās, ka aptaujas uzrāda aizvien gruzdošu aizvainojumu krievu vidū par it kā vēsturisko pāri nodarījumu. Kā gan zudīs rūgtums, ja šo melīgo mītu viņiem nepārtraukti atgādina. Kā gan zudīs Latvijas krievu simpātijas pret Krieviju, ja Artjomenko LR4 sarunu raidījumā Krievijas vēstnieks ir visbiežāk aicinātais viesis. Arī Artjomenko darbība Latvijas sabiedriskajā radio novērtēta ar Krievijas vēstniecības balvu.
Latvijas valsts stiprināto krievu mediju “pretdarbība” Krievijas propagandai, translējot Maskavas apmaksātas intervijas ar Krievijas vēstnieku, ir patiešām Orvela romāna cienīgs sižets. Nevienu, liekas, pat nemulsina fakts, ka kvēlākie Kremļa draugi – Ždanokas partija un “Saskaņa” – ne tikai neiebilst pret jaunajām valdības iniciatīvām stiprināt un paplašināt vietējos krievu medijus, bet pilnībā atbalsta tās. Draudīgais sauklis, ka tas taču viss būs, lai cīnītos ar Krievijas propagandu, viņus, šķiet, pilnīgi nebiedē. Pieņemu, tas ir tādēļ, ka atšķirībā no valdības lēmējiem saskaņieši patiešām lasa un skatās vietējos krievu medijus, pazīst tur strādājošos žurnālistus un zina, ka satraukumam nav pamata. Viņi noteikti pazīst, piemēram, bijušo “Čas” galveno redaktori un kādreizējo partijas “PCTVL” biedri Kseniju Zagorovsku, kas savulaik aktīvi iestājās pret skolu reformu un sūdzējās Krievijas presē par Latvijas īstenoto “agresīvo lingvistisko diskrimināciju”. Tagad pēc valdības jaunajām iniciatīvām Zagorovska iekļauta valsts mediju politikas izstrādes ekspertu darba grupā. Stādos priekšā “Saskaņas” biedru reakciju, uzzinot, ka Latvija iecerējusi cīnīties ar Krievijas maigo varu ar Zagorovskas rokām.
Mēs nedzirdam “Krievu pasaules” apoloģētu iebildumus, pieņemu, arī tādēļ, ka Latvijas mediju telpas krieviskošanas iniciatīvas tikai stiprina t. s. “Russkij mir”, paplašina krievu valodas lietojumu un cementē divkopienu valsti Latvijā. Tās tuvina Latvijas kā nacionālas valsts beigas. Un tieši tāds ir Krievijas mērķis.
Tas, kas tagad tiek piedāvāts Latvijas mediju telpas “stiprināšanai”, ar uzviju jau bija ieviests un funkcionēja pirmskara Ukrainā, kur mediju telpā valdīja absolūta divvalodība. Krievu valodā tur bija gan ziņas, gan analītiski raidījumi, gan savi atsevišķi kanāli. Tomēr tas neatturēja Krievijas agresiju. Uzdrošinos minēt, ka notika tieši pretējais – divkopienu valsts kaimiņos tikai atraisīja rokas Kremļa avantūristiem.
