Šnore: Valsts apmaksāts TV kanāls krievu valodā – signāls, ka Latvija oficiāli ir divkopienu valsts 77
Pirms kāda laika man bija iespēja tikties ar ievainotajiem Ukrainas karavīriem, kuri ārstējās Vaivaru rehabilitācijas centrā. Viņi pateicās Latvijai par sniegto atbalstu, vienlaikus neslēpjot, ka zināms pārsteigums bijis neviennozīmīgā cilvēku attieksme, ar kuru viņi saskārušies mūsu valstī. Gandrīz katru dienu kāds no apmeklētājiem nācis klāt un krieviski izteicis draudus. Atrodoties Eiropas Savienībā, ar šādu attieksmi viņi nebija rēķinājušies. Arī Kremļa TV kanālu plašais piedāvājums Latvijā ukraiņus esot pārsteidzis. Es viņiem paskaidroju, ka ne visi krievu kanāli mūsu TV piedāvājumā ir Kremļa propaganda. Ukraiņi tikai grozīja galvas, un bija skaidrs, ka viņi īsti nesaprot, par ko es runāju. Atšķirību starp Krievijas un Latvijas krievu kanāliem viņi nebija uztvēruši.
Īsi pēc mūsu sarunas es noskatījos LTV7 sižetu krievu valodā par tiem pašiem ukraiņu karavīriem Vaivaros. Tajā stāstīja, ka Ukrainā, izrādās, norit “pilsoņu karš” un ka viens no intervētajiem karavīriem pieteicies armijā tad, kad viņa valsts “sākusi jukt pa gabaliem”. Ikviens, kurš skatās Krievijas TV, šādu notiekošā skaidrojumu uzreiz atpazīs. Nekāda Krievijas agresija vai okupācija, protams, Ukrainā nenotiek, pēc Kremļa versijas. Diemžēl arī saskaņā ar LTV7 jauno analītisko raidījumu “Личное дело”. Vēl vairāk! Lai pilnībā nodrošinātos, ka skatītājs visu saprot, “kā vajag”, raidījuma veidotāji bija uzaicinājuši vērtēt Ukrainas notikumus tādus “ekspertus”, kā, piemēram, V. Lindermans un J. Aleksejevs. Skatītājiem tika izskaidrots, kā esot “kurināts Maidans” un kā Latvijas politiķi braukuši uz Ukrainu un aicinājuši tur izraisīt pilsoņu karu. D. Smirnovs, raidījuma vadītājs, šādu pret versiju neiebilda Tas īpaši neizbrīna, zinot viņa vēl nesen TV5 žurnālista kapacitātē paustās tēzes par Latvijas naidīgo attieksmi pret minoritātēm (“naida piecminūte, kas velkas jau 20 gadus”).
Tie, kas regulāri seko līdzi Latvijas krievu medijiem, būs ievērojuši, ka šāda nostāja nebūt nav izņēmums. Drīzāk otrādi, tas ir dominējošais noskaņojums. Gan žurnālistu, gan krievvalodīgo lasītāju vidū. Ne velti vienīgā krievu avīze Latvijā, kas izturējusi laika pārbaudi, ir radikālā “Vesti segodņa”. Pārējās agrāk vai vēlāk bankrotējušas pieprasījuma trūkuma dēļ. Atliek iepazīties ar atgriezenisko saiti komentāros un sociālajos tīklos, lai saprastu, ka tā nav nejaušība. Tieši “Vesti” sludinātais pasaules redzējums ir tuvs vairākumam Latvijas krievu un pārkrievoto mazākumtautību (proti, krievvalodīgo) pārstāvju. Latvijas krievu žurnālisti tikai atspoguļo šo realitāti.
