LTV valde – mainīt visus, dažus vai nevienu? 4
Meklējot pieņemamāko Latvijas Televīzijas (LTV) valdes nomaiņas modeli, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien izbraukuma sēdē tiekas ar LTV vadību un darbiniekiem, lai kopīgi izvērtētu pašreizējās valdes paveikto.
Sabiedriskās televīzijas valdes nomaiņa ir juridiski piņķerīga padarīšana, jo to regulē vairāki likumi. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz valdes nomaiņu konkursa kārtībā. Savukārt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums ļauj arī pagarināt esošās valdes pilnvaras. NEPLP locekļu vidū nav īstas vienprātības, kuru no šiem ceļiem izvēlēties. Padomes loceklis Ainārs Dimants uzskata, ka konkurss jau ir bijis un, ja valde strādājusi kvalitatīvi, nav nepieciešamības to rīkot atkārtoti, termiņam izbeidzoties. Vienkārši jāpagarina pilnvaras. Turpretim NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska un citi locekļi pieturas pie viedokļa, ka būtu nepieciešams rīkot jaunu atklātu konkursu. “Tas nenozīmē, ka mēs vēlētos nosodīt pašreizējo sastāvu un viņus par katru cenu nomainīt. Arī pašreizējie valdes locekļi var piedalīties konkursā, kandidēt un, ja viņi līdz šim labi strādājuši, tad, visticamāk, varēs arī turpināt darbu,” skaidroja A. Dulevska. Padome konsultējusies ar juristu Viktoru Šadinovu un, pēc neoficiālas informācijas, varētu izvēlēties “zelta vidusceļu” – atstāt amatā pašreizējo valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti, bet izsludināt konkursu uz abām pārējām valdes locekļu vietām.
Lai novērtētu līdzšinējās LTV valdes darbu, šodien NEPLP rīko izbraukuma sēdi Latvijas Televīzijā. Tās laikā pašreizējā LTV valde iepazīstinās padomes locekļus un televīzijas darbiniekus ar savu pilnvaru laikā paveikto. Pēc neoficiālas informācijas, arī darbinieku pārstāvjiem varētu būt dažādi nepatīkami jautājumi vadībai – gan par algām, gan par plāniem samazināt oriģinālraidījumu skaitu. (Šī sēde būs skatāma arī interneta portāla lsm.lv tiešraidē).
Paralēli NEPLP revīzijas komisija veic analīzi par LTV finansiālo darbību, tostarp pārbaudot naudas plūsmas atbilstību plānam un citus rādītājus. Savukārt ekspertīzi par LTV sabiedriskā pasūtījuma izpildi un izvirzīto mērķu sasniegšanu pēc padomes lūguma veic Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieks Jānis Buholcs. Gan finanšu revīzija, gan sabiedriskā pasūtījuma izpildes analīze nākamās nedēļas sākumā tiks iesniegta padomei, bet 24. februārī LTV valde tiks aicināta uz vēl vienu sarunu NEPLP. Šajā sēdē arī tiks pieņemts lēmums, vai rīkot konkursu.
Latvijas Televīzijas valdi kopš 2013. gada vada Ivars Belte. Tajā strādā arī divi viņa vietnieki – par programmu attīstību atbildīgais Sergejs Ņesterovs, kā arī par finansēm un tehnoloģijām atbildīgais Māris Skujiņš. Šīs valdes termiņš beigsies šā gada 8. aprīlī.
Kā šonedēļ Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē informēja NEPLP pārstāve Dace Ķezbere, līdz 3. martam tiks sagatavots konkursa nolikums un izveidota nominācijas komisija, kurā darbosies visi NEPLP locekļi, kā arī sabiedriskās konsultatīvās padomes un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji. Pēc konkursa un pretendentu atlases padome pieņems lēmumu par nominācijas komisijas izvēlētajiem valdes locekļiem. Tā gan būs tikai formalitāte, jo padomei īsti neesot iespēju noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus.
Bijušais LTV ģenerāldirektors, pašreiz AS “Diena” valdes priekšsēdētājs Edgars Kots nevēlējās komentēt I. Beltes un viņa komandas darbu, jo tas, viņaprāt, nebūtu ētiski. Laikraksts “Diena” gan jau vakar publicēja pietiek.com veidotāja Lato Lapsas rakstu, kur pašreizējā LTV vadība tiek nesaudzīgi kritizēta, pārmetot tai nepamatotus tēriņus, oriģinālsatura samazināšanu, darbinieku atalgojuma apgriešanu un paslepenas atlaišanas.
Runātīgāks ir cits bijušais LTV vadītājs Jānis Holšteins. “LTV ir bijis vērā ņemams progress raidījumu kvalitātes ziņā, un tas atsaucas arī reitingos, kuri kāpuši uz augšu. Tas lielā mērā ir pašreizējās valdes nopelns. Taču, no otras puses, tik liela līdzekļu ieguldīšana programmu veidošanā var radīt finansiālas problēmas televīzijai. Pēc neoficiālas informācijas, šīs sekas jau esot jūtamas, kas bija arī gaidāms. Šīm divām lietām jāiet roku rokā – programmu kvalitātes celšanai un pārdomātai finanšu vadības politikai,” teica J. Holšteins.
