LTV pozitīvi vērtē Saeimas deputātu rosinājumu par atsevišķu kabeļtelevīzijas kanālu izveidošanu mazākumtautībām 14
Latvijas Televīzija (LTV) pozitīvi vērtē Saeimas deputātu ierosinājumu veidot atsevišķu kabeļtelevīzijas kanālu mazākumtautībām, jo sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa mērķis ir uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju Latvijas sabiedrībā un tās diasporā neatkarīgi no mediju formāta un kanāla, aģentūrai LETA pastāstīja LTV komunikācijas speciāliste Anita Jansone.
Viņa skaidroja, ka lineāro televīzijas kanālu skatīšanās Latvijā pēdējo gadu laikā ir samazinājusies par trešdaļu un auditorija ir novecojusi – tagad lielāko daļu veido par 55 gadiem vecāki skatītāji.
Savukārt atsevišķs kanāls mazākumtautībām kabeļtīklos, neizslēdzot citu vecuma grupu uzrunāšanu, sniegtu iespēju sasniegt tieši šo vecāko auditoriju, kas ir lojālāka Krievijā radītā satura platformām un skeptiskāk vērtē Latvijas un Eiropas mediju ziņu un informatīvo saturu.
LTV komunikācijas speciāliste atzīmēja, ka galvenais LTV mērķis ir nodrošināt efektīvu un mērķtiecīgu komunikāciju ar Latvijas mazākumtautību auditoriju. Multimediju satura platforma, visiem trim sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem sadarbojoties, dos iespēju sniegt objektīvu, neatkarīgu un daudzveidīgu saturu plašākai Latvijas mazākumtautību auditorijai.
Jansone norādīja, ka platforma veicinās mazākumtautību auditorijas kritisko domāšanu un piederības sajūtu Latvijas un Eiropas demokrātiskajām vērtībām. Jaunā platforma “rus.LSM.lv” tiek veidota uz “lsm.lv” portāla bāzes, integrējot LTV un “lsm.lv” saturu un daļu no Latvijas Radio 4 satura mazākumtautību valodās. Platformas satura piedāvājums iekļaus gan teksta un grafisko informāciju, gan video un audio pēc pieprasījuma, gan tiešraidē straumētus video formātus un pasākumu tiešraides.
Dati liecina, ka esošo LTV7 krievu valodas raidījumu auditorijā vairāk ir latviešu nekā mazākumtautības iedzīvotāju. Visvairāk skatītais LTV7 raidījums nedēļā sasniedz tikai 8% krieviski runājošo mazākumtautību iedzīvotāju, šī tendence ir nemainīga pēdējo trīs gadu laikā. Savukārt “lsm.lv” jau šobrīd sasniedz 14% Latvijas mazākumtautību ar pieaugošu tendenci, “rus.lsm.lv” – 10% krievvalodīgo mazākumtautību iedzīvotāju, skaitlim turpinot pieaugt. Strauji aug LTV7 krievu valodas satura sociālo tīklu sekotāju un auditorijas iesaistes rādītāji, atklāja Jansone.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzdevusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) sagatavot risinājumu, lai novērstu LTV krievu valodas raidījumu tradicionālās auditorijas iespējamo samazināšanos.
Komisija šādi lēma, jo vairāki nozares pārstāvji norādīja uz problēmām ar likumprojektā paredzēto formulējumu. Atsevišķi deputāti rosināja šos grozījumus sākotnēji atbalstīt, lai tos vēlāk uzlabotu, taču komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš paziņoja, ka tādā gadījumā nebūs iespējams mainīt neprecizitātes likumprojekta anotācijā. Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (S) gan skaidroja, ka likumprojektu tā izskatīšanas gaitā būtu iespējams precizēt.
Kaimiņš rosināja, ka SEPLP ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) administratīvo atbalstu divu nedēļu laikā sagatavotu alternatīvu piedāvājumu. SEPLP vadītājs Jānis Siksnis gan vērsa uzmanību, ka padomei vēl nav nepieciešamie darbinieki, tāpēc neapstiprināja, ka risinājumu izdosies sagatavot konkrētajā laika posmā. NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš apstiprināja, ka viņa vadītā padome sniegs administratīvo atbalstu SEPLP.
Kā ziņots, Saeimas vairākums iepriekš nodeva izskatīšanai komisijās “Saskaņas” likumprojektu, kas paredz, lai novērstu būtisku sabiedrisko mediju raidījumu krievu valodā auditorijas samazināšanos un Krievijas propagandas televīziju popularitātes pieaugumu Latvijā, teikts attiecīgā grozījumu projekta anotācijā.
Grozījumi tika iesniegti saistībā ar LTV raidījumu krievu valodā aiziešanu uz multimediju platformu, kas ir paredzēta šogad rudenī, skaidroja Cilevičs.
“Lielākā esošās auditorijas daļa (piemēram, ikdienas ziņas skatās 30 000-40 000 cilvēku) tiks neatgriezeniski zaudēta, jo pārsvarā tie ir gados veci un ne īpaši turīgi cilvēki, kas dod priekšroku tradicionālām platformām, pirmkārt, kabeļtelevīzijai,” norāda “Saskaņas” deputāti, kuri rosināja paredzēt iespēju jaunos raidījumus turpināt vērot arī tradicionālā televīzijas formātā.
