LTV dāvinātai filmai zobos neskatās un valodā neklausās 6
Kaut arī likums sabiedriskajiem medijiem izvirza salīdzinoši stingras prasības attiecībā uz valsts valodas lietošanu un to valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, izmantošanu, Latvijas Televīzijas 7. kanāls nedēļas nogalēs raida daudzsēriju mākslas filmu “Lielās cerības”, kas filmēta Lielbritānijā, bet ieskaņota krievu valodā.
Tātad skatītājiem, kas vēlas iejusties Čārlza Dikensa laikmeta Anglijā, tas var arī neizdoties, jo filmā skan krievu valoda, turklāt atšķirībā no daudzām citām LTV raidītajām filmām šajā gadījumā skatītājam nav dota iespēja atslēgt ieskaņojumu un skatīties filmu oriģinālvalodā. Situāciju būtiski neuzlabo arī tas, ka filma ir subtitrēta latviski.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums prasa, lai “demonstrējamās filmas ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā”. Vai, rādot krieviski ieskaņotu britu filmu LTV nepārkāpj šo likuma prasību?
LTV komunikācijas speciāliste Krista Luīze Priedīte apgalvo, ka likums nav pārkāpts. Līdzīgās domās ir Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Tās komunikācijas un administratīvā departamenta vadītājs Kalvis Gavars skaidro, ka LTV apraides atļauja nosaka, ka LTV7 90 procenti raidlaika ir latviešu valoda, bet 10 procenti svešvalodā. Tātad filmu var raidīt svešvalodā, kaut arī tā jāsubtitrē, kas arī tiek darīts. “Visa mākslas filmas pārraides laikā ekrāna apakšdaļā tiek atainoti subtitri latviešu valodā, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu raidījuma tulkojumu un precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni,” uzsver K. Gavars.
Pati LTV filmu nav ieskaņojusi krieviski. “Lielās cerības” tiek pārraidīta Starptautiska Eiropas valstu projekta ietvaros, tā saņemta kā dāvinājums no BBC un jau bijusi ieskaņota krievu valodā, bet LTV7 meklējot iespēju to ierunāt arī latviešu valodā. Būtiski, ka šī filma ir “Eiropā ražots saturs”, uzsver LTV pārstāve. “Kas attiecas uz iespēju skatīties filmu oriģinālvalodā, “Lielo cerību” gadījumā tas nebija iespējams tehnisku iemeslu dēļ, taču citos gadījumos cenšamies šo iespēju nodrošināt,” teic K. L.Priedīte.
Viņa piebilst, ka sabiedriskais pasūtījums LTV7 paredz, ka kanālam jākomunicē arī ar krievvalodīgo auditoriju. Tāpēc “atsevišķi seriāli patiešām ir un tiks plānoti LTV7 programmā krievu valodā”.
Vai NEPL kontrolē, cik procentu raidlaika LTV7 ir svešvalodā? Skatoties, šo kanālu bieži ir sajūta, ka krievu valoda ir vairāk kā latviešu: krieviski ir ziņas, diskusiju raidījumi, Krievijā filmēti seriāli un šovi. K. Gavars atbild, ka ikdienā padome valodu izmantojumu neuzmana. “Ja rodas kādas aizdomas vai saņemtas sūdzības, prasām raidorganizācijai uzrādīt žurnālu, kurā fiksēts, kas ir raidīts. Taču parasti pašai raidorganizācijai ir pienākums ievērot tos nosacījumus, kas ietvert apraides atļaujā. Parasti sabiedriskajiem medijiem jau nu gan nav problēmu ar valodas prasību ievērošanu. Iespējams, skatītākie raidlaiki ir krievu valodā, taču, skatoties uz visu raidlaiku, prasība 90 procentus laika raidīt latviski, ir ievērota.”
