LTV atbalsta sabiedriskā radio, ziņu portāla un televīzijas apvienošanos 0
Kultūras ministra Naura Puntuļa (VL-TB/LNNK) rosinājums apvienot sabiedrisko televīziju, radio un ziņu portālu “lsm.lv” vienā medijā vērtējams pozitīvi, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Televīzijas valdes loceklis Ivars Priede.
Viņš atzina, ka šāda apvienošanās ir objektīvi nepieciešama. Kā skaidroja Priede, mainoties satura patēriņa paradumiem, būtiski pārklājas sabiedrisko mediju satura izplatīšanas kanāli digitālajā vidē.
“Turklāt Latvijas mediju telpa ir tik sadrumstalota un maza, ka mēs nevaram atļauties uzturēt vairākas administratīvas vienības,” sacīja Priede.
Tāpat viņš atzīmēja, ka kultūras ministra piedāvājums sabiedrisko mediju finansējuma apmēru paredzēt Eiropas Savienības (ES) vidējā līmenī – 0,17% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – pēc būtības nodrošinātu, ka finansējuma apmērs ir “pamatots, taisnīgs, prognozējams un stabils”, kas ir Eiropas Raidorganizācijas apvienības noteiktie sabiedrisko mediju finansējuma pamatprincipi.
“Tas viennozīmīgi nodrošinātu sabiedrisko mediju neatkarību, tostarp no politiskas ietekmes,” skaidroja Priede.
Priede informēja, ka Latvijas Televīzija 2.decembrī ir nosūtījusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai priekšlikumu papildināt topošā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumus ar papildu uzdevumu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) līdz 2020.gada 31.jūlijam izstrādāt tādu finansējuma modeli, kura pamatprincips balstās uz finansējuma summas noteikšanu kā noteiktu proporcijas vērtību no gadskārtējā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumu kopsummas.
Pēc viņa teiktā, izstrādātā finansējuma modeļa virsuzdevums būtu laika posmā no 2020. līdz 2022.gadam sasniegt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma apjomu, kas ir līdzvērtīgs Eiropas vidējā finansējuma līmenim, kā noteikta proporcijas vērtība no IKP.
Jautāts, vai Eiropas Savienības vidējā līmeņa finansējums būtu pietiekams, lai stiprinātu sabiedriskos medijus, Priede atbildēja apstiprinoši, taču uzsvēra, ka būtu jāpatur prāta, ka pat šāda finansējuma pieejamības apstākļos sabiedriskie mediji nebūs spējīgi realizēt tik vērienīgus projektus kā jaunas ēkas būvniecība un citus.
“Tomēr objektīvā situācija pieprasa sākotnēji lielāku finansējumu viena triviāla iemesla dēļ – ilgstoša finansējuma deficīta apstākļos ir uzkrājusies milzīga tehnoloģiskās veiktspējas atpalicība, kas jārisina, ļoti strauji veicot lielus kapitālieguldījumus. Pretējā gadījumā mums ir pamats runāt par darbības nepārtrauktības apdraudējumu,” skaidroja Latvijas Televīzijas valdes loceklis.
Kā ziņots, atbildot uz Ministru prezidenta 11.novembra rezolūcijā izteikto lūgumu, Kultūras ministrija (KM) piedāvā pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, lai mediji, kas veido vietējo saturu, varētu vairot ieņēmumus no reklāmas izvietošanas, “meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus” un uzsākt diskusijas par tā saucamo digitālo nodokli.
Tāpat ministrija piedāvā stiprināt sabiedriskos medijus un pabeigt to iziešanu no reklāmas tirgus, paredzot šim solim visa nepieciešamā finansējuma apmēru, kā arī paredzēt atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei.
Ministrijas piedāvājumu vidū ir arī palielināt finansējumu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komercmedijos, izveidot un nodrošināt SEPLP darbību, izveidot Mediju politikas konsultatīvo padomi un nodrošināt pastāvīgu tās iesaisti mediju politikas izstrādē, kā arī stiprināt KM Mediju politikas kapacitāti.
KM ieskātā, ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.
Lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu iespaidu ne vien uz drukātās preses ilgtspēju, bet arī abonēto preses izdevumu piegādes vienas vienības pašizmaksas palielinājumu, esot jārod risinājums abonētās preses izdevumu piegādes izdevumu kompensēšanai. Tāpat kā citās pasaules valstīs, arī Latvijā drukātie mediji nevar pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses, vēsta KM. Tādēļ svarīgi nodrošināt ilgtermiņa atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei, norādīja KM. Konkrēti risinājumi gan nav piedāvāti.
Lai nodrošinātu sabiedrisko mediju ilgtspēju un stabilitāti, KM piedāvā sabiedrisko mediju finansējuma apmēru paredzēt ES vidējā līmenī – 0,17% no IKP. Noteikt atbilstošu un paredzamu sabiedrisko mediju finansēšanas modeli ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā, ka šobrīd sabiedriskajiem medijiem nav iespējams plānveidīgi nodrošināt uzņēmuma attīstību, tostarp investējot tehnoloģiju modernizācijā, vērsa uzmanību ministrijā.
Lai veiksmīgi īstenotu sabiedrisko mediju attīstību, KM pastāv uz nepieciešamību veidot vienotu sabiedrisko mediju, apvienojot sabiedrisko televīziju ar sabiedrisko radio un to interneta portālu “lsm.lv” vienā medijā. Kā norāda ministrijā, šo pozīciju atbalsta arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
KM norāda, ka nākamajā gadā tiks uzsākta sabiedrisko mediju pakāpeniska iziešana no reklāmas tirgus. Ar 2021.gadu Latvijas Televīzija un Latvijas Radio pilnībā izies no reklāmas tirgus, līdz ar ko 2021.gadā ir būtiski paredzēt visu šim mērķim nepieciešamo finansējumu – 13 844 411 eiro. KM turpina pastāvēt uz to, ka gan nākamā, gan aiznākamā gada valsts budžetos nepieciešams rast šobrīd iztrūkstošo finansējumu 8 344 411 eiro apmērā.
Lai palielinātu komercmediju iespējas piedalīties sabiedriski nozīmīga satura veidošanā, tādējādi stiprinot Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, kā arī veicinot mediju atbildīgumu, ceļot kvalitāti un sekmējot sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata, KM rosina palielināt Mediju atbalsta fonda finansējumu par 30% gadā.
NEPLP konkursu organizēšanai komerciālajiem elektroniskajiem medijiem sabiedriskā pasūtījuma satura veidošanai un izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē, uzsverot oriģinālsatura latviešu valodā radīšanas nozīmi, būtu nepieciešami vismaz 1,1 miljons eiro gadā, norāda KM.
