LTRK rīkotajās debatēs EP deputātu kandidāti atklāj savas domas par tirgus protekcionismu 0
Vairums Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajās Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu debatēs piedalījušos politiķu pēc ievēlēšanas EP neatbalstītu tirgus protekcionismu.
Uz LTRK pārstāvju jautājumu, ko politiķu noteikti nedarītu vai neatbalstītu EP, Zane Bērziņa (KPV LV) teica, ka konkrēti viņa iestātos par ģimenes saglabāšanu, tāpēc neatbalsta “geju un lesbiešu lietas”, bet iestājas par ģimeni tās tradicionālajā izpratnē kā valsts pamatu.
Edgars Tavars (ZZS) teica, ka neatbalsta nacionālu valstu lomas samazināšanos Eiropas Savienībā (ES), jo, tiklīdz tas notiktu, ES draudētu izjukt. Tāpat viņš neatbalstītu, ka ES starp uzņēmējiem palielinās nevienlīdzība, piemēram, tiešmaksājumu nevienlīdzība Latvijas lauksaimniekiem. Tāpat Tavars neatbalsta, ka kāda no ES valstīm nodarbojas ar tirgus protekcionismu. Arī Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) teica, ka iestājas pret tirgus protekcionismu.
Politiķis Valdis Dombrovskis (JV) teica, ka tirgus protekcionisms negatīvi ietekmētu konkurētspēju, tāpēc arī viņš to neatbalsta. Tāpat Dombrovskis neatbalstītu fiskālo bezatbildību, tēriņu palielināšanos no nacionālo valstu budžeta bez skaidrības, no kurienes tam radīsies līdzekļi. “Zinām, ar ko Latvijā beidzās gāzēšana līdz grīdai,” domīgs pauda Dombrovskis. Tāpat viņš norādīja, ka neatbalsta virzību uz federālismu.
Arī Baiba Rubesa (AP) piekrita, ka AP neatbalsta tirgus protekcionismu, kā arī populistu nostiprināšanos EP. Tikmēr Gatis Eglītis (JKP) informēja, ka neatbalstīs mākslīgas imigrantu shēmas ES. “Pirms 4-5 gadiem vērojām Sīrijas bēgļu pieplūdumu un centienus dalībvalstīm uzlikt kvotas, esam pret to,” nepiekāpīgs bija Eglītis.
Edvards Smiltēns (LRA) norādīja, ja neatbalstīs ES budžetu, kamēr nebūs panākta ienākumu vienlīdzība ES dalībvalstīs. Tāpat viņš neatbalsta ideju par uzstādījumu palielināt ES pilsoņu skaitu, kas strādā kādā citā no ES dalībvalstīm, jo, ņemot vērā jau tā lielo no valsts izbraukušo iedzīvotāju skaitu, Latvijas ekonomikai un attīstībai tas būtu nāves spriedums.
Tikmēr politiķis Roberts Putnis (“Progresīvie”) pauda pārliecību, ka viņa pārstāvētā partija neatbalstītu neko, kas neveicinātu tiešāku integrāciju ES.
Uz jautājumu, kādos būtiskos jautājumos būtu jāsamazina Eiropas ietekme un jāpalielina ES dalībvalstu ietekme, Eglīts teica, ka Eiropai nevajadzētu iejaukties ES valstu kopējā aizsardzības politikā, jo par to atbild NATO. Viņš piebilda, ka Eiropa var iniciēt vien atsevišķus projektus, kas stiprina civilās kapacitātes.
Rubesa pauda, ka jābūt mijiedarbībai starp nacionālu un ES politiku. Lielākai Eiropas ietekmei jābūt attiecībā uz kiberdrošības risku mazināšanu. “Lielās lietās – vairāk Eiropas, mazās lietās – mazāk,” sacīja Rubesa. Dombrovskis nesniedza viennozīmīgu atbildi, norādot, ka ir jautājumi, kurus jārisina pašvaldību līmenī, ir tādu, kurus jārisina valsts līmenī un tāpat ir arī Eiropas līmeņa jautājumi.
Tikmēr Zīle bija pārliecināts, ka attiecībā uz naudas atmazgāšanas izskaušanu jābūt lielākai Eiropas ietekmei, savukārt par valsts migrācijas politiku lielākā mērā jālemj katrai ES dalībvalstij pašai. Tavars bija pārliecināts, ka vajadzētu būt mazākai Eiropas ietekmei nacionālo valstu ražošanas procesos, kas var pasliktināt to ražotāju konkurētspēju. Savukārt Bērziņa neredzēju būtiskus jautājumus, kur būtu jāsamazina Eiropas ietekme, bet jāpalielina valstu ietekme nacionālā līmenī.
