LTF jubilejas filma slīgst autortiesību konfliktā 0
Starp dokumentālās filmas “Atmodas antoloģija” veidotājiem un dažiem filmā izmantoto amatieru videomateriālu autoriem izvērtušās domstarpības, kuru galvenais iemesls ir videomateriālu izmantošanas nesaskaņošana ar autoriem.
Kā sacīja filmas režisors Askolds Saulītis, viņš patlaban esošo situāciju nevēlas komentēt, jo darbs pie filmas “Atmodas antoloģija” veidošanas vēl “tiek turpināts”.
Filma “Atmodas antoloģija” joprojām neesot pabeigta, lai arī tā oktobra sākumā jau piedzīvoja pirmizrādi ne tikai Rīgas Kongresu namā, bet arī Latvijas Televīzijā (LTV). Režisors skaidroja, ka 5.oktobris tika noteikts kā Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas 25.gadskārtas svinību diena un šī filma tika iekļauta svētku programmā. Plānots, ka filma tiks pabeigta šomēnes un šajā laikā tikšot atrisinātas arī autortiesību nebūšanas.
Neapmierināto autoru vidū ir Kristaps Liepiņš un Raits Valters. Abi autori norāda, ka šis nav pirmais gadījums, kad no arhīvu materiāliem tiek izmantoti video, nesaskaņojot to ar autoriem. Autori uzskata, ka, iespējams, šim gadījumam ir jākļūst par precedentu, lai nākotnē kaut kas mainītos.
Valters stāstīja, ka viņš filmā “Atmodas antoloģija” neļaus izmantot savus videomateriālus un par to viņš ir informējis arī filmas režisoru. Viņaprāt, filmu nebūs grūti pārmontēt, jo no viņa veidotā video “Atmodas antoloģijā” izmantots aptuveni trīs minūšu garš materiāls.
“Jau gadiem LTV ar autoriem nesaskaņo materiālu izmantošanu. Televīzija gadiem piekopj šādu rīcību, un mēs neko nevaram panākt. Jau esam sākuši sarunas ar juristiem, jo tā ir darbu zagšana,” sacīja Valters.
Valters skaidroja, ka nevēlas, lai viņa veidotie video parādās šajā filma, jo darbā īsti neesot parādīta tautas vēsture. “LTF savās aģitācijās bija piesardzīga, bet tajā pašā laikā bija daudzi aktīvi cilvēki, kas vēlējās panākt Latvijas neatkarību. LTF savā pirmajā kongresā runāja tikai par reformām padomju savienības sistēmā, nevis neatkarīgu Latviju. Filmā parādīti tie, kas tagad raksta jauno laiku vēsturi, trūkst tā laika aktīvāko pilsoņu domas un atmiņas. Filmā nekur neparādās vienkāršo cilvēku viedoklis, ka gribēja neatkarīgu Latviju. Neparādās, kādēļ tauta stājās šajā kustībā un kādēļ 1989.gadā apvienojās 250 000 cilvēku,” pauda Valters.
No Valtera teiktā izriet, ka viņa un Liepiņa rīcībā par to laiku ir unikāli video materiāli, jo viņi provocēja padomju varu un to visu iemūžināja. Autori nevēlas, lai šādi materiāli nokļūst citu rokās, kas var stāstu pagriez citā virzienā.
Savukārt Liepiņš pastāstīja, ka viņam ir pretenzijas pret to, ka izmantots materiāls no video arhīva, nesaskaņojot ar viņu. “Materiāli izmantoti ne tikai bez atļaujas, bet arī bez atsauces. Nav jau runa tikai par vienu autoru, bet par vairākiem. Un tie nav bijuši cilvēki, kas bijuši darba attiecībās ar televīziju, kas filmējuši ar televīzijas tehniku un par padarīto darbu saņēmuši atalgojumu. Darbs filmēts pēc personiskās iniciatīvas un uz savu rēķinu, savā laikā ar savu tehniku, līdz ar to tas nav LTV vai kādu citu privātpersonu īpašums,” klāstīja Liepiņš.
Viņš informēja, ka filmā nav izmantoti autoru oriģināldarbi, bet gan kopijas, tādēļ viņš tagad cenšas noskaidrot, kur ņemti materiāli. Liepiņš ir sašutis par to, ka filmu veidotāji nav pacentušies noskaidrot, kam pieder kadri, kas ir to autori un nav atraduši laiku noslēgt līgumus.
“Vēsturisko filmu veidotājiem, kā arī režisoram ir jābūt atbildīgam par katru filmā iekļauto kadru. Dīvaini, ka filmas nosaukums pretendē uz vārdu “antoloģija”, jo šķiet, ka tajā atainots tikai autoriem izdevīgs viedoklis, taču es neesmu politiķis, lai par to spriestu. Ja izmanto manu darbu, tad gribu, lai tas ir skatāms un pēc iespējas labākā kvalitātē,” akcentēja Liepiņš.
Liepiņš nenoliedz, ka esošā situācija ir nepatīkama. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka, iespējams, bija jānotiek šāda veida precedentam, lai līdzīga rīcība vairs neatkārtotos. “Tā laika veidotie materiāli bez autoru piekrišanas tiek diezgan bieži izmantoti. Neesmu sajūsmā par šo situāciju, jo tā sagādājusi krietni daudz problēmas jau iepriekšējā mēneša laikā,” teica Liepiņš.
Jau ziņots, ka Nacionālais kino centrs un Latvijas Tautas frontes muzejs rīkoja dokumentālo filmu projektu konkursu par LTF darbību. Konkursā pieejamo 35 000 latu finansējumu piešķīra projektam “Atmodas antoloģija”, kura autori ir režisors Saulītis un biedrība “TerraEuropa”.
Filmu projektu konkursam kopā tika iesniegti četri projekti – “Smilšu grauds pie smilšu grauda”, ko iesniedza režisors un scenārists Zigurds Vidiņš, “Seši mazi bundzinieki”, ko iesniedza režisors Rodrigo Rikards un scenāriste Lelde Stumbre, “Vēstures paātrinājums. Pēc 25 gadiem”, ko iesniedza režisori Dāvis Kaņepe, Daina Rašenbauma, scenāristi Gints Grūbe, Harijs Beķeris, kā arī konkursā uzvarējušais projekts “Atmodas antoloģija”, ko iesniedza režisors Saulītis un scenārists Edgars Engīzers.
