LTAB: autovadītāji riskē iegādāties “lūzni” mazlietota auto vietā 0
Auto pārdevēji nolūkā pārdot auto par augstāku cenu nekā ir tā īstā vērtība bieži apzināti neatklāj informāciju par auto patieso tehnisko stāvokli, kā arī noklusē, cik patiesībā ceļu satiksmes negadījumi (CSN) ir izraisīti ar konkrēto spēkratu. Par savā rīcībā esošajiem datiem informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).
Tā rezultātā autovadītāji ne tikai pārmaksā, bet arī pakļauj sevi riskam iekļūt CSN, kas var apdraudēt kā autovadītāja, tā apkārtējo drošību. Tāpēc LTAB aicina autovadītājus pārbaudīt potenciālā auto negadījuma vēsturi, kas ļaus būtiski ieekonomēt līdzekļus un pasargās no iespējas nopirkt “lūzni” jauna auto vietā.
Kā norāda LTAB, līdz šā gadam 1.maijam no visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem tehnisko apskati bija izgājuši 676 876 spēkrati. Savukārt no visiem reģistrētajiem 836 102 transportlīdzekļiem spēkā esoša OCTA polise bija 690 893 autoīpašniekiem. Tomēr, ja analizē reģistrēto transportlīdzekļu vidējo vecumu, tad redzams, ka Latvijā tehniskajā kārtībā esošo automobiļu vidējais vecums ir gandrīz 13 gadi. Savukārt vidēji autoparkam tie pat ir 14 gadi, kas ir par 40% vairāk nekā vidējam autoparkam Eiropas Savienībā (ES).
“Bieži autovadītāji uz sava spēkrata vecumu raugās no vizuālā aspekta, respektīvi, cik daudz ir parādījusies rūsa, kā arī, cik daudz ir jāiegulda remontā. Tomēr daudz lielākas problēmas ir saistītas ar automašīnas ekspluatāciju ceļu satiksmē, jo proporcionāli auto vecumam palielinās avārijas izraisīšanas iespējamības risks, īpaši ja auto nav labā tehniskā stāvoklī jeb daudzu avāriju rezultātā atjaunots un salikts no detaļām. Turklāt lielākā problēma, ka daudzi autovadītāji šādus deformējumus neredz, un par tiem nav informēti, jo iegādes brīdī patiesā informācija par auto vēsturi tiek slēpta vai noklusēta,” skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Nesen veiktā pētījumā pārbaudīts, cik pārskatāma ir auto veiktā servisa vēsture, kā arī, cik detalizēti ir pieejama informācija par apdrošināšanas gadījumiem. Eksperimentā secināts, ka aptuveni 100 auto odometra grozījumi veikti vairāk nekā 40% gadījumu. Rekords atgrieztam odometram ir pat 300 000 km. Tāpat tiek manipulēts ar auto izcelsmes valsti un tā vēsturi.
Tomēr pats bīstamākais, pēc LTAB domām, ir tas, ka tiek slēpta informācija par notikušiem CSN un to apmēru. Vairākiem spēkratiem OCTA izmaksas bija veiktas pat 30% apmērā no auto vērtības, lai gan auto pārdevēji par to informāciju nesniedz, tādējādi apzināti noklusējot autovadītājiem svarīgu informāciju.
“Nesaņemot objektīvu informāciju par potenciālo auto, spēkrata pircējs ne tikai pārmaksā auto reālo vērtību, bet var iedzīvoties arī neplānotos izdevumos. Turklāt, ja auto CSN rezultātā ir būtiski cietis un remonts veikts nekvalitatīvi, kardināli mainās tā vērtība, savukārt pārvietošanās ar šādu auto var būt apdraudējums autovadītāja un apkārtējo drošībai (..) Lai palīdzētu autoīpašniekiem iegūt objektīvu informāciju, LTAB izveidoja transportlīdzekļu zaudējumu vēstures datu rīku, ar kura starpniecību ikviens autovadītājs var noskaidrot patiesos datus par sava esošā vai potenciālā auto vēsturi,” skaidro Stengrevics.
Ikviens autovadītājs LTAB mājas lapā var noskaidrot datus par sava esošā vai potenciālā auto CSN vēsturi, laika posmā no 1997. gada. Lai iegūtu informāciju, autovadītājam nepieciešams zināt transportlīdzekļa reģistrācijas un reģistrācijas apliecības numurus. Informācija par transportlīdzekļa zaudējumu vēsturi ir pieejama kopš brīža, kad transportlīdzeklis ir reģistrēts Latvijā, un tajā ir apkopoti dati par CSN, gan Latvijā, gan ārvalstīs.
