LTA: Rīgas attīrīšana no gaisvadiem šobrīd ir praktiski neīstenojama 16
Par Rīgas kā viedās pilsētas attīstību runāts jau gadiem. Praksē tas nozīmētu, ka, privātajam sektoram sadarbojoties ar pilsētu, tajā straujiem soļiem ienāktu inovatīvas tehnoloģijas, urbānajai videi noderīgi digitālie rīki, kā arī lietu un vietu savstarpējā savienojamība rezultētos neskaitāmās priekšrocībās. Lai šis viss un vēl vairāk no vīzijas veiksmīgi pārtaptu realitātē, visa pamatā nenoliedzami ir jābūt pieejai kvalitatīvam internetam, kā arī jābūt konkurencei elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments kā svarīgu aktualizējis gaisvadu jautājumu un plāno praksē ieviest Saistošo noteikumu normas, kas paredz pienākumu visiem operatoriem Rīgā pārvietot savus tīklus pazemes kanalizācijā. Tomēr ir viena būtiska problēma, ar ko jau ilgus gadus cīnās elektronisko sakaru operatori – šī tīklu pārcelšana Rīgā lielākajā daļā gadījumu ir nerealizējama praksē. Un atbildīgā puse atsakās uzklausīt komersantu pamatotus argumentus.
Tādējādi ar mērķi demontēt nelegālos vadus un likumīgos vadus likt pārcelt pazemē radīsies neskaitāmi riski, tostarp jau minētā pilsētas attīstības bremzēšana.
Rīgā ar gaisvadu starpniecību tiek sniegti pakalpojumi vairāk nekā 200 000 mājsaimniecībām un dažiem tūkstošiem uzņēmumu, nodrošinot fiksētu sakaru pakalpojumus, kā arī mobilo sakaru tīkla pārklājumu vienam no trim operatoriem. Pilsētas vadības plānos ietilpst visu nemarķēto kabeļudemontēšana, lai būtiski samazinātu kopējo gaisvadu skaitu un uzlabotu pilsētas vizuālo tēlu. Tomēr šī pieeja neder, jo elektronisko sakaru operatori ir pārliecināti, ka šādi, identificējot un demontējot “nelegālos” jeb vienkārši nemarķētos kabeļus, ir garantētas kļūdas, piemēram, svarīgu maģistrālu kabeļu bojājumi, kas rezultētos pakalpojumu pārtraukumā.
Plastikāta marķējumi uz kabeļiem vides un laikapstākļu ietekmes rezultātā ar laiku degradējas, līdz ar ko sagaidāms, ka centienos atbrīvot Rīgas jumtus no gaisvadiem tiks demontēti arī tīkli, kuri kādam nodrošina pakalpojumu un pats galvenais – kuri ir likumīgi izbūvēti. Un šādi maģistrālu kabeļu bojājumi nav pieļaujami, jo bez pakalpojuma var palikt desmitiem tūkstošu rīdzinieku, vairāki simti uzņēmumu un pašvaldības iestādes. Nemaz nerunājot par to, ka publiskā elektronisko sakaru tīkla bojāšana ir administratīvi un krimināli sodāms pārkāpums.
“Gaisvadu regulējuma jautājums ir ļoti sarežģīts, tomēr ir pāris lietas, ko svarīgi atgādināt – pirmkārt, visi gaisvadi nav nelegāli. Līdz ar ko kabeļu demontēšana ar metodi “nemarķēts, tātad nelegāls” var novest pie būtiskiem pakalpojumu pārtraukumiem. Otrkārt, gaisvadus teju 95% gadījumu nav iespējams pārvietot pazemē, jo pastāv daudz un dažādi ierobežojumi, turklāt elektronisko sakaru operatori nav gatavi pārvietot savus tīklus tiešā konkurenta infrastruktūrā, kā arī par to maksāt, tas nav samērīgi. Ja arī šos iebildumus ignorē, bieži nākas saņemt konkurenta atteikumus par to, ka vadus tehnisku iemeslu dēļ nevar izvietot viņu kanalizācijā,” atzina Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.
“Visbeidzot, treškārt, svarīgi neaizmirst, ka konkurence ir interneta un jebkuras citas jomas attīstības pamatā, tādējādi pašreiz nonākam potenciāla monopola situācijā, kur gaisvadu operatori tiek izspiesti no tirgus, bet citam komersantam ir radītas būtiskas priekšrocības. Tā rezultātā samazināsies izvēles iespējas patērētājiem. Racionālākais risinājums ir pārskatīt regulējumu, atļaujot komersantiem atstāt esošos gaisvadus, ļaujot tos sakārtot un konsolidēt, bet jaunus sakaru tīklus izvietot pazemē,” skaidroLatvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors.
Varētu uzskaitīt neskaitāmus ierobežojumus un zaudējumus, koesošais nekvalitatīvais regulējums rada pilsētai, tās iedzīvotājiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem.
Tostarp, piemēram, pilnīgas gaisvadu infrastruktūras demontēšanas rezultātā kopā ar TV, interneta, telefonijas un datu pārraidi daļēji var ciest arī mobilie sakari un mobilais internets, jo vismaz vienam operatoram to darbību un sakarus starp bāzes stacijām nodrošina optiskās maģistrāles.
Arī izmaksu pieaugums patērētājiem ir būtisks apsvērums. Elektronisko sakaru operators, kura īpašumā ir kanalizācija, lielā daļā to pats neizbūvēja, bet gan ieguva to privatizācijas ceļā, tādēļ jau vēsturiski tam radīta priekšrocība, salīdzinot ar citiem operatoriem.Lai pārnestu optiskos vadus no jumtiem uz kanalizāciju jeb faktiski – pilnībā pārbūvētu tīklu, operatoriem būs nepieciešamas apjomīgas investīcijas, kas mērāmas desmitos miljonu. Gan scenārijā, kur gaisvadu operatoriem nākas pārbūvēt jeb izbūvēt jaunu tīklu, gan tādā, kur gaisvadu operatori tiek izspiesti no tirgus un tajā paliek viens operators, par pakalpojumu beigās maksās patērētājs. Un, ļoti iespējams, pat vairākas reizes vairāk nekā šobrīd.
Jāaizdomājas par reālajiem iemesliem, kuru dēļ jau kopš 2005. gada, kad attiecīgais Rīgas domes regulējums stājies spēkā, uzliekot operatoriem pienākumu gaisvadus pārcelt pazemē, tas nav sistemātiski noticis.
Ja šo noteikumu izpilde būtu vienkārši un rentabli realizējama, tas jau sen būtu izdarīts. Tas, ka tirguspats šo nav atrisinājis, rāda, ka pastāv gan praktiski ierobežojumi, gan regulējuma problēmas, kuras nepieciešams risināt kompleksi, veidojot dialogu ar visu nozari, nevis uzstādot ultimātus.
“Iespējams, Rīgai un citām pilsētām būtu jālūkojas pēc piemēriem citās valstīs un pilsētās, kurās tieši pašvaldība kļūst par vairumtirdzniecības operatoru, pilsētas optiskā pamattīkla un kabeļu kanalizācijas izbūvētāju, un uz vienlīdzīgiem noteikumiem iznomā šo infrastruktūru ikvienam elektronisko sakaru komersantam. Tā tas, piemēram, darbojas Stokholmas pilsētā. Tas pašā saknē risinātu konkurences pretrunas, kas šobrīd vērojamas, diskutējot jautājumus par Rīgas gaisa kabeļiem,” piebilst Jānis Lelis.
