LTA komentē, kā Lielbritānijas izstāšanās no ES ietekmēs mazumtirgotājus 0
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Latvijas mazumtirgotājus neietekmēs, aģentūrai LETA pauda Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Viņš sacīja, ka Latvijas mazumtirgotājiem no Lielbritānijas ir minimāli pievedumi, par kuriem būtu jāsatraucas.
Krūzītis atzīmēja, ka Lielbritānija nav lielākā pārtikas eksportētājvalsts, tāpēc, ja būs nepieciešams veidot jaunus sadarbības partnerus Eiropā, “vienmēr var skatīties citu valstu valstu virzienā”.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka visi scenāriji, izņemot Lielbritānijas izstāšanos no ES bez vienošanās, lielu ietekmi uz Latvijas ekonomiku tuvākajā laikā neatstās, taču arī šādā gadījumā sekas būtu nevēlamas, bet ne graujošas, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.
“Swedbank” galvenā ekonomiste Lija Strašuna aģentūrai LETA norādīja, ka visi scenāriji, izņemot “Brexit” bez vienošanās, lielu ietekmi uz Latviju tuvākajā laikā neatstās – jebkura veida vienošanās paredzētu vismaz divu gadu pārejas periodu, kuras laikā gan Lielbritānijas, gan ES uzņēmēju tiesības un pienākumi praktiski nemanītos, bet ilgtermiņā izmaiņas tirdzniecības plūsmās un piegāžu ķēdēs būs atkarīgas no tā, kāda izskatīsies gala vienošanās. Pašlaik to ir ļoti grūti paredzēt, jo patlaban uz galda ir vienošanās, ka par visiem strīdīgākajiem jautājumiem vienosies pēc 29.marta, kas ir Lielbritānijas izstāšanās termiņš.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka īstermiņā pēdējo dienu notikumi Latviju īsti neietekmēs, jo otrdienas balsojums ir noraidījis esošo vienošanās piedāvājumu, taču skaidrību par tālākajām Lielbritānijas attiecībām ES joprojām nav.
Viņš arī atzina, ka Latvijai sliktākais scenārijs būtu Lielbritānijas izstāšanās no ES šogad 29.martā bez jebkādas vienošanās. Tas nozīmētu nekavējošu robežu atjaunošanu un būtiskus pārrāvumus tirdzniecībā, kā arī sadarbības pārtraukšanu citās jomās, piemēram, aviācijā.
“Šādā gadījumā negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu būt 1-2% no IKP. Tomēr šis scenārijs man joprojām šķiet maz ticams un, pat ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vispārīgas vienošanās, tehniskas pārejas perioda vienošanās, piemēram, par muitas prasību nepiemērošanu līdz brīdim, kad izveidot nepieciešamā infrastruktūra, būtu gan ES, gan Lielbritānijas interesēs. Tas būtiski mazinātu arī “Brexit” negatīvo ietekmi uz Latviju, taču šobrīd neziņa saglabājas un “Brexit” joprojām ir viens no riskiem, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad,” teica Āboliņš.
Savukārt “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka no Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju interešu skatu punkta ideāls scenārijs būtu Lielbritānijas palikšana ES, bet cerības nav lielas. Tāpat skaidrs, ka izstāšanās ar vienošanos ir labāka par izstāšanos bez vienošanās.
“Lielbritānijas aiziešanai no ES jebkurā versijā sekas būs nevēlamas, taču ne graujošas. Lielbritāniju varētu vērtēt kā svarīgu otrā ranga tirdzniecības partneri, galvenās mūsu partnervalstis ir Baltija, Krievija, Vācija un Zviedrija. Vairāk nekā pusi preču eksporta veido koksne un tās izstrādājumi, kurus briti nevar aizstāt ar saviem ražojumiem. Atšķirībā no pārtikas un detaļu piegādēm mašīnbūves rūpnīcām, šo produktu gadījumā kritiska nav piegāžu kavēšanās par dažām stundām vai dienām. Daudz nevēlamākas no mūsu skatu punkta ir “Brexit” politiskās sekas, kā arī iespējamā netiešā ekonomiskā ietekme caur ietekmi uz citām mūsu tirdzniecības partnervalstīm,” sacīja Strautiņš.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien, 15.janvārī, ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par “Brexit” vienošanos.
Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.
