LSO valsts simtgadi sagaidīs ar īpašiem Latvijas autoru skaņdarbiem 0
Valsts simtgades priekšvakarā, 17.novembrī, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) aicina uz koncertu “Mātei Latvijai”, kurā skanēs pieci īpaši šim notikumam radīti skaņdarbi, kā arī Riharda Dubras Otrā simfonija. Koncertu diriģēs orķestra galvenais diriģents Gintars Rinkevičs.
Koncerta repertuārs veidots no jauniem un tikko tapušiem latviešu komponistu skaņdarbiem, šoreiz ne tik daudz atskatoties uz Latvijas aizvadītajiem simts gadiem, bet drīzāk paverot priekškaru nākamajai simtgadei. Koncerta pirmā daļa piedāvās simfonisko miniatūru ciklu “Pieci gobelēni Latvijas skaistumam”, atskaņojot Maijas Einfeldes, Selgas Mences, Marinas Gribinčikas, Gundegas Šmites un Santas Ratnieces īpaši Latvijas jubilejai komponētus skaņdarbus.
S. Mence kā kādreizējā liepājniece savā miniatūrā rotaļājas ar vēju un viļņiem, S. Ratnieces kompozīcija “Aureole” veltīta gaismas apļa mirdzumam gleznās, kas ietver dažādu svēto personāžu figūras, velkot paralēles ar mēness gaismas apli jeb halo – šo reto dabas parādību aukstās ziemas naktīs var novērot arī Latvijā. M. Gribinčika miniatūrā “Kolkas raga viļņi” tēlo skaisto Latvijas dabas parādību, ko var vērot vējainās dienās, kad satiekas Rīgas līča un Baltijas jūras viļņi. G. Šmite, domājot par Latviju tās 100. gadadienā, kā simbolu savam novēlējumam atradusi vēja tēlā, kurš viņas kompozīcijā gleznots tāds, kas iekustina, paver jaunus ceļus, stiprina un virza, bet Latvija ir kā maza laiviņa, kuru šis vējš pūš arvien plašākos ūdeņos. M. Einfelde savai miniatūrai devusi nosaukumu “Un pār visu spīd saule trejkrāsaina…”.
Pirms trim gadiem LSO, atklājot savu 135. sezonu, toreiz vēl Liepājas Latviešu biedrības namā, pirmatskaņoja Riharda Dubras Otro simfoniju – ar šo skaņdarbu aizsākās orķestra veltījumu cikls Latvijas simtgadei – 12 Latvijas komponistu simfonijas, kas tiek pasūtinātas un atskaņotas. Valsts jubilejas priekšvakarā R. Dubras simfonija skanēs vēlreiz, šoreiz jau “Lielajā dzintarā”. Par savu skaņdarbu komponists saka, ka simfonijas daudzšķautņainais stāsts vēsta par lielām idejām, lai gan nekas nav pateikts tieši. “Vairāk tās ir vīzijas, kā es sajūtu to, kas šobrīd pasaulē notiek, kā viss pārveidojas, transformējas. Viens no pamatiem, kurā smēlu idejas, ir Jāņa Atklāsmes grāmata,” tā simfonijas autors.
“Koncerts iecerēts kā mīlestības velte un cieņas apliecinājums Mātei Latvijai. Lielajos svētkos vēlamies Latvijai dāvāt jaunas skaņas – ne tik daudz kavēties nostaļģiskās atmiņās, kā droši spert soli nākamajā gadu simtenī. Nevis pārcilāt aprobētu vērtību pūru, bet lūkoties pēc nākotnes kultūras kanona vērtībām,” norāda LSO valdes loceklis Uldis Lipskis.
