Bēgļiem atrastie dzīvokļi bez ērtībām un darbs – ne pārāk labi apmaksāts 13
Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) mentori potenciālos dzīvokļus un darbavietas sameklēja visiem patvēruma meklētājiem, ar kuriem strādāja, intervijā aģentūrai LETA apgalvoja LSK ģenerālsekretārs Uldis Līkops.
Dzīvokļi gan bijuši bez ērtībām un darbs – ne pārāk labi apmaksāts, tāpēc patvēruma meklētāji nolēmuši no piedāvājuma atteikties un doties prom no Latvijas. Ja piedāvājums bēgļiem netiks mainīts, nekādas sevišķas izmaiņas situācijā nav gaidāmas, ir pārliecināts LSK ģenerālsekretārs.
Pēc Līkopa vārdiem, LSK darbā lielākais izaicinājums esot pārvarēt valdības apstiprinātā patvēruma meklētāju uzņemšanas rīcības plāna vājās vietas. Piemēram, rīcības plānā faktiski nebija paredzēts, ka patvēruma meklētājiem var būt savs viedoklis, ka viņi var kaut ko gribēt, var kaut kam piekrist vai nepiekrist. “Iespējams, patvēruma meklētājiem jau pašā sākumā nebija pietiekami izskaidrots, ka mēs viņiem spēsim piedāvāt tikai Latvijā pieejamus pakalpojumus, dzīvokļus par Latvijas cenām un darbu par visai pieticīgām algām. (…) Līdz ar to bēgļi, izvērtējot iespējas un palīdzību, kas Latvijā viņiem tiek piedāvāta, nolēma neslēgt mentoru atrastos darba un dzīvokļa īres līgumus.”
Neskatoties uz grūtībām, LSK mentori esot sameklējuši potenciālos dzīvokļus un darbavietas visiem, kam piešķirts statuss, – tās ir piecas ģimenes jeb 23 cilvēki. “Patvēruma meklētāji nolēma piedāvāto darbu nestrādāt. Acīmredzot darba apstākļi un atalgojums viņus neapmierināja,” komentēja Līkops.
No šā gada aprīļa līdz septembra beigām LSK saskaņā ar iepirkuma līgumu sniedz sociālā darbinieka un mentoru pakalpojumus personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. LSK sociālie darbinieki un mentori patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” izstrādā katrai personai individuālu sociālekonomiskās iekļaušanas plānu un koordinē atbalsta sniegšanu un sadarbību ar valsts vai pašvaldības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, piemēram, meklējot dzīvesvietu ar īres līgumu, palīdzot reālās dzīves situācijās apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes un rosinot apgūt jaunas iemaņas.
“Mentors pēc savas definīcijas ir palīgs, starpnieks, kas šajā gadījumā palīdz patvēruma meklētājiem realizēt tās vai citas viņa vajadzības. Katram bēglim vai patvēruma meklētāju ģimenei ir vajadzīga dzīvesvieta, darbs, bērnudārzs vai skola bērniem. Dažiem patvēruma meklētājiem ir problēmas veselības aprūpes jomā, ir jārisina arī dažādas saimnieciskas lietas. Kopš šā gada aprīļa LSK, piesaistot zinošus un pieredzējušus speciālistus, ir nodrošinājis divus sociālos darbiniekus un deviņus mentorus,” stāstīja Līkops.
LSK mentori strādā ar daudziem cilvēkiem vienlaikus. Daļa patvēruma meklētāju Latvijā nonāk saskaņā ar Eiropas Savienības līgumu kā pārvietojamās personas, līdz šim tādas ir bijušas 69 personas. No šiem patvēruma meklētājiem 23 personas ir saņēmušas bēgļa vai alternatīvo statusu. 21 patvēruma meklētājs pēc statusa saņemšanas ir devies prom no Latvijas. Otra daļa ir patvēruma meklētāji, kuri patstāvīgi nokļūst Latvijā, šķērsojot robežu.
Mentora pakalpojumus sniedz parasti cilvēki, kas ir dzīvesgudri un spēj palīdzēt patvēruma meklētājiem risināt dažādas sadzīves problēmas. Sociālajam darbiniekam ir jābūt ar speciālu izglītību un darba pieredzi. Mentoru izvēle netiek īpaši reglamentēta, jo mentoru izglītības kā tādas Latvijā nav. Viss mentoru projekts kopumā zināmā mērā ir pilotprojekts. Pēc visu nodokļu nomaksas mentors saņem apmēram 500 eiro. Šajā summā ietilpstot arī sakaru un transporta izdevumi, samaksa par biļetēm, kuras jāiegādājas, braukājot līdzi patvēruma meklētājiem, lai kārtotu lietas valsts un pašvaldības iestādēs.
