LSEZ pārvalde par 2,67 miljoniem eiro nopērk daļu bijušā “Liepājas metalurga” teritorijas 0
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā “Liepājas metalurga” teritorijas, aģentūru LETA informēja SEZ pārvaldē.
Trešdien Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS “Citadele banka” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līguma par 10 nekustamo īpašumu, tostarp, zemes, ēku, infrastruktūras objektu iegādi bijušajā “Liepājas metalurga” teritorijā no “Citadeles bankas” un SIA “Hortus RE” ar kopējo platību 60,6 hektāri.
Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.
Kā uzsvēra Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš tas ir pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums.
“Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvaldes bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā “Liepājas metalurga” teritorijā ar mērķi veicināt jaunu modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu,” sacīja Lapiņš
Pēc līguma parakstīšanas Beļavskis atzina ka bijuši daudz un dažādi piedāvājumi, bet banka “Citadele” ir organizācija, kas dzīvo un strādā šajā valstī un viss nav izmērāms naudā, vienlaikus uzsverot Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāja Ulda Seska neatlaidību, lai pārliecinātu banku nekustamos īpašumus pārdot Liepājas SEZ pārvaldei.
Liepājas SEZ norāda, ka pārdomāta Liepājas Industriālā parka attīstība palielinās gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinās jau šobrīd bijušajā “Liepājas metalurga” teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.
Sesks norādīja, ka Privatizācijas aģentūrai sākotnējos plānus nav izdevies realizēt un jaunus investorus nav izdevies atrast, tāpēc kādreizējā rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorija kopš 2016.gada pavasara Latvijas tautsaimniecībai vairs nav nesusi nekādu pienesumu – agrāko aptuveni 300 miljonu eiro apgrozījuma vietā tā rada pat zaudējumus valsts budžetam.
“Pa šiem gadiem ir kļuvis redzams, ka atjaunot uzņēmuma darbību iepriekšējā apjomā pie pašreizējām resursu cenām un situācijas noieta tirgos ir neiespējami. Mēģinājumi un solījumi ir bijuši, taču diemžēl nesekmīgi. Šīs teritorijas iegāde industriālā parka izveidei ir nozīmīgs solis un vienlaikus izaicinājums, lai to transformētu par modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā veiksmīgi strādātu un attīstītos inovatīvi uzņēmumi, radot pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un nodrošinot kvalificētas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Parakstītais līgums ir starta šāviens maratonam, kas prasīs neatlaidīgu, mērķtiecīgu un pārdomātu darbu, kurā neiztikt bez valdības izpratnes un Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistes,” sacīja Sesks.
Liepājas SEZ pārvalde un Liepājas pašvaldība jau iepriekš veicinājušas vairāku industriālo parku izveidi – bijušajā gaļas kombinātā strādā Liepājas Biznesa parks ar privātu ārvalstu kapitālu, ir “UPB” un Vecās ostmalas Biznesa parks, ko izveidojuši un attīstījuši vietējie uzņēmēji, bet Karostas Industriālajā parkā un Dūņu/Meldru ielas uzņēmējdarbības teritorijā top jaunas rūpnīcas.
Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas SEZ pārvalde un SIA “FeLM” 2018.gada 23.augustā noslēdza nodomu protokolu, kas nosaka, ka galvenie uzdevumi Liepājas Industriālā parka attīstībā ir vienota teritorijas apsaimniekošana, infrastruktūras pilnveidošana, nomnieku un ārējā finansējuma piesaiste, lai 15 gadu laikā piesaistītu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību un radītu 1000 jaunas, labi apmaksātas darba vietas.
Liepājas Industriālā parka veiksmīga izveidošana un darbību var nodrošināt tikai produktīvi sadarbojoties visām iesaistītām pusēm.
“Kādreizējā “Liepājas metalurga” teritorija ir ar lielu ekonomisko potenciālu, un tāpēc kopā ar Liepājas pilsētas pašvaldību un Liepājas SEZ pārvaldi aktīvi strādāsim, lai pēc iespējas ātrāk dzīvē īstenotu Liepājas Industriālā parka ideju. Ņemot vērā mērogu, kādā šī projekta veiksmīga realizācija ietekmēs visas valsts ekonomiku, es uzskatu, ka šim ir jābūt visas valdības augsti prioritāram projektam nākamajos gados,” sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Jau ziņots, ka lielāko vēl nepārdoto “KVV Liepājas metalurga” aktīvu – elektrotēraudkausēšanas krāsni – ir pārņēmis “FeLM”.
Tāpat vēstīts, ka Austrijas uzņēmums “Smart Stahl GmbH” pērn martā uzvarēja “KVV Liepājas metalurga” velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Savukārt pērn “KVV Liepājas metalurga” elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas – elektrotēraudkausēšanas krāsns – elektroniskā izsole tika atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ziņots, ka Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un “FeLM” pērn augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu “KVV Liepājas metalurga” vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.
AS “KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.
