LRA veic sarunas ar partijām par iespējamu kopīgu startu RD ārkārtas vēlēšanās 0
Gatavojoties potenciāli gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) veic sarunas ar dažādiem sadarbības partneriem par iespēju sadarboties, aģentūrai LETA uzsvēra LRA līderis Edvards Smiltēns.
Pēc politiķa vārdiem, partiju sadarbība uz galvaspilsētas domes vēlēšanām varētu būt nepieciešama, lai novērstu risku, ka vairākas partijas saņem atbalstu tuvu 4,9% un neiekļūst domē, jo nav pārvarēta 5% barjera.
Politiķis vērtēja, ka LRA ir ar lielu pieredzi pašvaldību vadībā un gatava vadīt Rīgas domi.
Partiju apvienība ir sākusi strādāt pie programmas un komandas izveides, ja tiks nolemts rīkot ārkārtas vēlēšanas.
Smiltēns norādīja, ka pašlaik atsevišķiem politiķiem ir “ārkārtīgi liela sajūsma”, ka Rīgas pašreizējā vara jau bez maz vai ir kritusi. Tomēr šāda pārliecība vēlēšanās var “ļoti rūgti” atspēlēties, ja politiķi ātri nekonsolidēs spēkus un ļoti pārdomāti negatavosies vēlēšanām, savas bažas pauda politiķis.
Kā vēstīts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to piektdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai.
Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.
Jaunās Rīgas domes vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domei iecelt pagaidu administrāciju.
Pēc pašreizējā regulējuma, ja vēlēšanas tiktu sarīkotas 29.februārī, jaunās domes pilnvaras būtu spēkā līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, kam jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā. Tomēr Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem, nerīkojot jaunas vēlēšanas 2021.gadā.
