LPUF: pēc Krievijas sankcijām valdībai jāiepērk rezerves un jādomā par subsīdijām 6
Lai risinātu briestošās ekonomikas problēmas saistībā ar Krievijas noteikto pārtikas preču embargo no Eiropas Savienības (ES), viens no situācijas risinājumiem būtu iespējamu rezervju iepirkšana no ražotājiem un papildu subsīdiju iegūšana no ES, savukārt ražotājiem ieteicams pamazām pārorientēties uz citiem tirgiem, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
“Lai arī pēc kopējiem statistikas datiem pašlaik eksporta apjoms uz Krieviju nav pats lielākais – 656 miljoni eiro pērn, tomēr pēc šī Krievijas soļa atsevišķas pārtikas ražošanas jomas varētu būtiski ciest. No kopējā Latvijas eksporta ceturtā daļa ir tieši uz Krieviju, un šie skaitļi valsts ekonomikai ir nozīmīgi. Turklāt Krievijas importa ierobežošanas politika varētu ietekmēt ne vien uzņēmumus kā tādus, bet arī reģionu iedzīvotājus un Latvijas ekonomikas rādītājus,” norādīja Šure.
Viņa atzina, ka galvenokārt no sankcijām cietīs tieši Latvijas gaļas pārstrādātāji, piena produktu ražotāji un zivrūpnieki, kas lielu daļu savas produkcijas eksportē uz Krieviju un citām NVS valstīm. “Tas nozīmē, ka neveiksmīga pārorientēšanās uz citu valstu tirgiem sliktākajā gadījumā varētu nozīmēt bezdarba pieaugumu,” atzina Šure.
Viņa norādīja – patlaban, kad ir zināms Krievijas lēmums un konkrētās ierobežojumu jomas, attiecīgo pārtikas produktu ražošanas uzņēmumiem ir pastiprināti jāsāk domāt par pārorientēšanos uz citiem eksporta tirgiem.
“Tas būs ļoti grūti izdarāms, jo konkurence ES tirgū ir milzīga, bet Krievijas un NVS valstu tirgū mūsu produkcija ir labi zināma un tiek augstu vērtēta. Tāpat ir svarīgi saprast, vai šīs sankcijas ietekmēs arī saistītos uzņēmumus, kā, piemēram, “NP Foods” un citus,” sacīja Šure.
LPUF padomes priekšsēdētāja uzsvēra, ka federācija atbalsta arī citu ES valstu politiku, kas ES lūdz kompensēt sankciju radītos zaudējumus, kā arī noteikt konkrētām valstīm, tostarp Baltijas valstīm, buferzonas statusu, jo no šīm sankcijām tomēr dažas valstis cietīs vairāk nekā citas.
“Tāpat aktuāls jautājums par to, ja reiz Krievija ir aizliegusi ievest mūsu produkciju, kāpēc lai mēs atļautu ievest viņu produkciju? Par šiem jautājumiem būtu svarīgi tūlīt lemt ES līmenī, jo mēs vieni nevaram cīnīties, jo tomēr esam maza valsts,” atzīmēja Šure.
Tāpat viņa norādīja, ka patlaban valdībai svarīgi strādāt cieši kopā ar ražotājiem, lai Krievijas ierobežojumi radītu mazāku iespaidu uz uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
“Valdībai ir steidzīgi jādomā, kā atbalstīt sankcijās ierautos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, tirgotājiem būs vēl vairāk jāatbalsta vietējie ražotāji, lai veikalos būtu tieši mūsu produkcija, savukārt patērētājiem ir jāparāda sava nostāja un lojalitāte, izvēloties tieši vietējo produkciju,” sacīja Šure.
Viņasprāt, viens no situācijas risinājumiem būtu iespējamu rezervju iepirkšana no ražotājiem un papildu subsīdiju iegūšana no ES, tas valdībai būtu jārisina.
“Savukārt mūsu jaunievēlētajiem pārstāvjiem Eiroparlamentā ir jāparāda, kāpēc viņi tika ievēlēti, un jādara viss iespējamais, lai mūs sadzirdētu Eiropas varas gaiteņos un notiktu reāls darbs šīs situācijas risināšanai,” norādīja LPUF vadītāja.
Kā ziņots, Krievija noteikusi “pilnīgu embargo” liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.
Krievijas oficiālie statistikas dati liecina, ka Krievija importē aptuveni trešo daļu no patērētās pārtikas. Lielu daļu no pārtikas importa veido produkti no Austrumeiropas valstīm.
Atbildot uz Rietumu ieviestajām sankcijām, pēdējās nedēļās Krievija masveidā bloķējusi dažādu lauksaimniecības produktu ievešanu no Eiropas valstīm.
ES un ASV 29.jūlijā nolēma piemērot papildu sankcijas pret Krievijas enerģētikas, ieroču rūpniecības un finanšu nozarēm, nosodot Maskavu par agresiju pret Ukrainu.
Saistībā ar Krievijas noteiktajām sankcijām pārtikas nozarē nākamnedēļ tiks sasaukta valdības ārkārtas sēde, sacīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Džeina Tamuļeviča.
