LPUF: Pārtikas ražotājiem pērn bijis stabils gads; šis gads – Krievijas un Ukrainas zīmē 0
Pagājušo gadu pārtikas ražošanas industrijā kopumā raksturo stabils eksporta rādītāju pieaugums, kas varētu turpināties arī šogad, neraugoties uz sarežģījumiem Krievijas un Ukrainas tirgos, biznesa portāla “Nozare.lv” un “Firmas.lv” rīkotajā diskusijā, gatavojoties ikgadējā “Latvijas biznesa gada pārskata” izdošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.
“Pārtikas ražotājiem gads bija stabils, ar 1,6% eksporta izaugsmi. Līdz ar to pārtikas ražošana bija vienīgā tautsaimniecības nozare ar pozitīvu bilanci, eksportam pārsniedzot importu, lai gan izcilie 2012.gada rādītāji netika sasniegti. Toreiz pozitīvā bilance bija 150 miljoni, bet pērn – apmēram 40 miljoni eiro. Kopumā tendence nozīmē, ka sabiedrība atļaujas pirkt importu un šo to ekskluzīvu. Kopumā nozare ir stabila, ar pozitīvu izaugsmes tendenci,” sacīja Šure.
Viņa arī norādīja, ka lielāko pienesumu eksporta kāpinājumā pērn devusi dzērienu nozare, īpaši “Latvijas balzama” un alus ražotāju eksporta rādītāji, kā arī graudkopība un piena pārstrāde. Šīs nozares būšot līderes arī 2014.gada rādītājos, tomēr zemāks sniegums būs iepriekšējo gadu eksporta līderei – zivju pārstrādes nozarei.
“2014.gads pārtikas ražošanas nozarei paies Krievijas un Ukrainas zīmē, kas eksportētājiem nozīmē sarežģījumus, jo saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem Krievijā un Ukrainā krasi samazinājies produkcijas noiets. Tāpat arī rubļa devalvācijas dēļ ļoti kritusies iedzīvotāju pirktspēja. Īpaši grūti klājas zivrūpniekiem, kuri “nogājuši pagrīdē”, bet arī piena pārstrādātāji atrodas nogaidošā stadijā. Tomēr panikas nozarē noteikti nav, jo uzņēmumi dala riskus un strādā pietiekami lielos tirgos,” norādīja Šure.
Vienlaikus viņa atzina, ka ražotājus dara bažīgus topošais Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības līgums, kurš cita starpā paredz ģenētiski modificētās pārtikas audzēšanas un tirdzniecības paplašināšanu.
“Mūs nedaudz mulsina Eiropas Savienības un ASV starpkontinentālais līgums, par ko tiek diskutēts, bet kura detaļas īsti vēl nezinām. Ja Eiropa atvērs ģenētiski modificēto produktu tirgu, tas nesīs ļoti lielas pārmaiņas. Ļoti rūpīgi jāizvērtē gan visi labumi, gan zaudējumi, turklāt ne tikai naudā, bet arī citās vērtību kategorijās,” atzina LPUF vadītāja.
Savukārt “Firmas.lv” valdes priekšsēdētājs Juris Rožkalns norādīja, ka saskaņā ar uzņēmumu līdz šim iesniegtajiem finanšu pārskatiem par 2013.gadu pārtikas ražošanas industrijā kopējais apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2012.gadu bijis vidēji 2%.
“Kopējos rādītājus vēl ietekmēs lielie uzņēmumi, kuri pārskatus iesniegs jūlija beigās, tomēr tendence rāda, ka vērojama pozitīva apgrozījuma dinamika. Tirgus rāda, ka svārstības uzņēmumu apgrozījuma un peļņas rādītājos bijušas attiecīgi 1% un 10% robežās, līdz ar to var teikt, ka iestājusies pozitīva stagnācija – bez lieliem kritumiem vai kāpumiem,” sacīja Rožkalns.
Viņš arī norādīja, ka, gatavojot jauno “Latvijas biznesa gada pārskatu”, finanšu dati par pagājušajiem trim gadiem tiks norādīti eiro valūtā.
LPUF ir nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāvot ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās. LPUF sastāvā ir AS “Aldaris”, AS “Balticovo”, AS “Cēsu alus”, AS “Latfood”, SIA “NP Foods”, SIA “Iecavnieks”, SIA “Pure Chocolate” u.c.
Kā ziņots, “Latvijas biznesa gada pārskata 2013” izdevumā apkopota informācija par nozarē strādājošām firmām, kas veido 98% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma un kurās nodarbināti 67% darba ņēmēju Latvijā.
Kopumā drukātajā un interneta versijā publicēta informācija par uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir lielāks par 100 000 latu (140 000 eiro). Šādu uzņēmumu Latvijā ir aptuveni 20 000, un kopējais šo uzņēmumu apgrozījums 2012.gadā bija virs 35 miljardiem latu (ap 50 miljardiem eiro), kas veido 98% no visa 2012.gada pārskatos uzrādītā apgrozījuma. Apskatītajos uzņēmumos strādā vairāk nekā 513 000 darbinieku, kas saskaņā ar VID datiem ir 67% no kopējā darba ņēmēju skaita.
“Latvijas biznesa gada pārskatā” iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti – “Top 10” uzņēmumi 16 industrijās, “Top 25-50” uzņēmumi 64 virsnozarēs un visi uzņēmumi, kas sadalīti 476 nozarēs.
