LPS vadītājs brīdina par totalitārisma metožu atgriešanos Latvijā 2
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis uzskata, ka 25 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas Latvijā atkal parādās totalitārisma iezīmes.
Jaunsleinis šodien LPS 26.kongresā atzina, ka totalitārisma režīma laikā viena no represīvajām metodēm bija baiļu iedzīšana sabiedrībā un šīs darbības ir vērojamas arī mūsdienās. “Pēdējā laikā ir parādījusies neiecietība pret kāda cita viedokli. Mēs atgriežamies pie totalitārisma principa – ja neesi ar mums, esi pret mums, viss ir melns vai balts un nav pelēks,” novērojumos dalījās Jaunsleinis.
Sabiedrībā tiekot popularizēta baiļu atmosfēra, liekot baidīties no dažādiem ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, tiek radītas bailes brīvi paust savu viedokli. Viņaprāt, par šo problēmu ir jārunā atklāti jau šodien, jo rīt varētu būt par vēlu. “Ar baiļu kultivēšanu mēs esam atņēmuši sabiedrībai tiesības protestēt, paust skaļi savu viedokli,” atzina LPS priekšsēdis.
Viņš vilka paralēles ar neseno apzīmējumu, ka Latvijas iedzīvotāji ir pārcilvēki, pārvarot ekonomisko krīzi. Tomēr tas esot skaidrojams ar iedzīvotāju bailēm paust pretēju viedokli. Jaunsleinis aicināja nepieļaut, ka atkal sabiedrībā valda bailes un aktivizējas represīvās iestādes, jo tas var novest pie tā, ka viss tiek pazaudēts.
“Ja mums būtu saglabāta baiļu atmosfēra, ja cilvēkiem nebūtu bijis iespējams pārvarēt bailes 1990.gadā, mēs nebūtu neatkarīgā valstī,” pauda Jaunsleinis.
Jaunsleinis arī pieminēja Pašvaldību savienības attīstību kopš neatkarības atjaunošanas un novērojumu, ka citi no malas mēģina pierādīt, ka LPS ir vājāka, nekā bija iepriekš. Tomēr LPS skaidri zina, ka grib būt stiprāka, mācīties no savām kļūdām un iet uz priekšu, jo cita ceļa nemaz nav. Kopš neatkarības atjaunošanas arī pašvaldības ir izaugušas ļoti profesionāli un kvalitatīvi, lai gan ir bijis jāpiedzīvo ne mazums pārbaudījumu.
Vienlaikus arī esot jāsaprot, ka pašvaldības ir dažādas un tajās ir dažādi viedokļi, kas ir viens no to darbības pamatprincipiem. To sakot, Jaunsleinis aicināja nepazaudēt vienotību ceļā uz kopīgiem mērķiem, jo tas ir pašvaldību spēks. “Tikko mēs atkāpjamies no mūsu kopīgām lietām, to citi sāk izmantot,” viņš atgādināja.
Jaunsleinis arī pauda uzskatu, ka ir saskatāma greizsirdība attiecībā uz pašvaldību panākumiem, jo tās bauda lielāku sabiedrības uzticību. Savukārt lielās, nacionālā mēroga partijas bauda mazāku uzticību nekā vietējās reģionālās partijas. Šī esot viela pārdomām lielajām partijām – kāpēc tā ir. Nekorekta arī esot vienas pašvaldības nostādīšana pret otru, Rīgas nostādīšana pret pārējām pašvaldībām, pašvaldību dalīšana perspektīvajās un neperspektīvajās, kā arī LPS ietekmes mazināšana, izstrādājot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli. Jaunsleinis gan to dēvēja par normālu politisko cīņu, tomēr uzsvēra, ka LPS nekalpo vienas konkrētas partijas interešu īstenošanai.
Uzrunas noslēgumā LPS vadītājs atgādināja, ka LPS ir jāmainās, jo tikai izmaiņas organizāciju padarīs stiprāku. “Mēs nevaram gozēties iepriekšējo sasniegumu saulītē. LPS būs stipra tikai tad, ja mēs sapratīsim, kas mums ir jāizmaina un to izdarīsim,” viņš noteica.
Jau ziņots, ka šodien Smiltenē notiek LPS 26.kongress, kurā tiks pieņemtas pozīcijas par dažādiem pašvaldībām aktuāliem jautājumiem.
